Pie mums iznīcina, bet citās zemēs augstā vērtē: kas ir šis tik ārkārtīgi vērtīgais augs/nezāle?
Sētložņu (Glechoma hederacea) dēvē arī par zemes efeju, jo tā stiepjas un vijas līdzīgi efejai, taču nevis tiecas augšup, bet gan noklāj zemi. Pie mums daudzi to uzskata par nevēlamu augu, jo tā ātri aug un izplešas, bet citās zemēs sētložņu augstu vērtē tās ārstniecisko īpašību dēļ.
Kāds labums no sētložņas?
Viduseiropā jau kopš 12. gs. šo vijīgo augu lieto gan kā ārstniecības augu, gan kā garšaugu. Sētložņā esošās vielas uzlabo aknu veselību, veicina vielmaiņu, palīdz pie hroniskām urīnpūšļa un nieru kaitēm, vecina ātrāku atveseļošanos pēc saaukstēšanās, bet, ja lapiņas saberž pirkstos, izdalās ēteriskās eļļas, kas labi dziedina iekaisumus.
Sētložņai ir mazliet rūgtena, paasa garša, kas nedaudz atgādina piparmētru. Tā labi iederas zaļajās pesto mērcēs, salātos un kā garšaugs arī sautējumos un zupās. Sētložņa ir arī svarīga sastāvdaļa klasiskajā Frankfurtes zaļajā mērcē.
Starp citu, agrākos laikos no šā auga pina vainagus kā simbolu cilvēka vienotībai ar dabu un Dievu.
Kā izaudzēt?
Sētložņa aug gandrīz jebkādā augsnē, ja vien tā ir pietiekami mitra, bet lielākas lapas un ziedus tomēr veido ar barības vielām bagātīgā kaļķainā augsnē. Tā labi jūtas saulainā un arī daļēji noēnotā vietā.
Ja sētložņa nav ieviesusies dārzā un nav atrodama arī tuvējā apkārtnē, bet ļoti gribas to ieviest, sēklas vari pasūtīt internetā un rudens pusē iekaisīt tās zemē. Pēc tam pārklāj ar plānu augsnes kārtiņu un apsmidzini ar ūdeni un turpmāk, līdz pat uzdīgšanai, rūpējas par vienmērīgu augsnes mitrumu. Ļoti interesanti izskatās šķirne ‘Variegate’, jo zaļo lapu malas rotā balti raibumi. Šo šķirni vari izmantot arī kā dekoratīvo nokareno augu balkona kastēm, turklāt tā ir ziemcietīga.
