Audzē tomātus aitas vilnā un bez apliešanas: Gintas saimniecībā Viļķenē eksperimenti ir ikdiena
Ginta Kalniņa no Limbažu novada Viļķenes savā dārzā aizraujas ar dažnedažādiem eksperimentiem. Viņas jaunākais pētījums – kā audzēt tomātus aitas vilnā, turklāt tie nav laistīti kopš 9. maija, bet aug lieliski.
Pēc profesijas Ginta ir veterinārā feldšere un visu mūžu dzīvojusi laukos.
“Neesmu izcila dārzniece, bet man ir 40 gadu pieredze – tik ilgi pieder dārzs,” "Kas Jauns Avīzei" saka Ginta.
Izaudzē pati no sēkliņām
Par jauno izmēģinājumu ar tomātiem viņa iepriekš tikai lasījusi, ka tā var rīkoties, un nolēmusi pārbaudīt praksē. “Tomātus izaudzēju no sēkliņām, kuras iesēju 28. martā. Man visi logi ir saules pusē, stādus audzēju uz palodzēm. Tie man vienmēr pāraug līdz brīdim, kad jāstāda laukā. Agrajā pavasarī ļoti gribas kaut ko iesēt, lai aug, bet parasti ir mokas, jo stāds ir izstīdzējis, grūti uz dārzu aiznest un iestādīt – nekad nevar zināt, kāds būs pavasaris,” stāsta Ginta. Šogad tas bija vēls un auksts.
Iepriekš viņa bija dzirdējusi padomu – lai saknes augtu dziļumā, augi nemaz vai ļoti minimāli jālaista. “Sagatavoju siltumnīcā stādāmās bedrītes, kā īsta lauciniece tajās ieliku satrūdējušus govs mēslus. Arī zeme tajā vietā ir gluži melna, jo tur kādreiz atradās kūts. Katrā bedrītē vispirms ielēju ūdeni, apmēram divus līdz trīs litrus, un ļāvu, lai daļēji iesūcas zemē, vismaz lielākā daļa. Stādus liku slapjajā zemē, aprušināju visapkārt, vairāk arī nelaistīju,” klāsta Ginta.
Vai nemaz tos neliesi?
Galvenais izturēt pirmo mēnesi, un tomāti kopš 9. maija nevienu brīdi neesot izskatījušies tādi, kuriem nepieciešams papildu mitrums – ļoti dzīvelīgi jau kopš iestādīšanas dienas, nevienā brīdī lapiņas neapvīta.
“Mana mamma, vecs cilvēks, staigāja apkārt siltumnīcai, rokas lauzīdama – nu taču uzlej tomātiem ūdeni, vai nemaz tos neliesi? Neliešu, jo esmu dzirdējusi, ka tos var audzēt, pilnīgi nemaz neaplaistot. Protams, ne katrā augsnē, bet mums tā ir samērā smaga. Izmantoju arī mulčai aitu vilnu,” turpina lietpratēja. Granulas no šīs vilnas Ginta iegādājas no firmas Bio Lana, tas ir dārgs, bet vērtīgs mēslojums.
Ja aitas vilnu izmanto siltumnīcā, ir sausāks gaiss, tomāti mazāk slimo, nav puves. Šogad Ginta vilnu izmantojusi arī saldajiem ķiršiem. Katru gadu uz jaunajiem dzinumiem saviesušās laputis, bet vilnu aptinot ap koka stumbru, piestiprinot ar drāti, un kaitēkļiem tas nepatīkot. Tomāti līdz šim tikai apravēti, apkārt tiem salikusi avīzes – ja kāda nezāle uzdīgs, avīžpapīrs to aizturēs augšanas procesā.
Kopdarbā ar sliekām
Gintai bijuši arī citi eksperimenti. Piemēram, vienu gadu siltumnīcu uzlikusi vietā, kur vienkārši bijusi pļava – sapratusi, ka zāles nespēj izplēst, un tomāti jau bija krietni paaugušies. To apkārtnē izvietojusi kartona loksnes, lai zāle vairs neaug, pa virsu bijuši salmi. Stādus toreiz gan lējusi, izauguši vareni tomāti.
Tagad gan, kā iepriekš teikts, izmanto aitu vilnu virs avīzēm un nelaista, tikai, ja redzēšot, ka tomāti vīst, apliešot. Ginta gan lasījusi, ka neaplieti izaug daudz garšīgāki, nav tik ūdeņaini.
Kad viegli varēja dabūt salmus, Ginta ar tiem mulčējusi visu dārzu. Nemokās un nerok velēnu, pavasarī noklāj zemi ar kartona kastēm un virsū uzliek nopļauto zāli – viss lieliski stāvot līdz nākamajam pavasarim. Kad parauj zāli nost, kartona vairs neesot, bet apakšā ir irdena, plika zeme. Ja tajā pēkšņi iekļūst gārsas saknes, tās ir viegli izlasīt.
“Es dzīvoju lauku mājā, un man nemaz netraucē, ja zemes pleķītis ir ar sienu aplikts – darbojos pa savam un nemēģinu cīnīties ar vējdzirnavām. Daru tā, kā ir vieglāk, cilvēks jau ir slinks pēc savas būtības,” pasmaida saimniece. Dārzs ir arī bagāts ar sliekām, īpaši, kad salmus likusi uz celiņiem, varēja redzēt, kā čaklie tārpi vilkuši salmus zemē iekšā. Arī ja kokam nokrīt lapas, redzams, ka tārpiņš tajā ievilcies iekšā, un sliekas taču bagātina augsni.
Iestādīti arī arbūzi
Ginta teic, ka viņa vairāk darbojas pēc izjūtām, piemēram, ja redz, ka tomātam trūkst kalcija, lej virsū. “Es arī nezāles raudzēju un piemetu kādu šķipsniņu rauga klāt. Pēc tam raudzējumu atšķaidu ar ūdeni un aplaistu dārzu. Ir gan kultūras, kurām tas nepatīk, piemēram, ķiplokiem nātru virca,” novērojumos dalās dārzniece.
Šogad iestādījuši arī 50 arbūzus. Stādam jāaug lielā podā vismaz mēnesi un jāpieaug ar saknēm, tad ir simtprocentīga garantija, ka dzīvos. “Pati potēju augļkokus, man ir plūmes, persiki, aprikozes un daudz kas cits. Augļu kokus acoju jūlijā un augustā, jāizaudzē potcelms, parasti Kaukāza plūmes mežeņi no sēklām, tad uz mežeņa aiz miziņas uzacoju vienu pumpuriņu no kultūrkoka. Nākamajā pavasarī vienkārši griežu galotni nost – mazs celmiņš ar potes vietu vai nu ir, vai nav izaudzis.”
Karotes tumšiem ziemas vakariem
“Vēl es darinu karotes – no liepas, bērza, kļavas, ābeles, ķirša, plūmes, dažādiem kokiem, bet tikai zaļiem. Tās top autentiskā, etnogrāfiskā veidā – izcērtu no koka karoti ar cirvi un tad griežu. Tas, protams, ir darbs, kuru daru ziemās, un šoziem tapa vairāk nekā 200 karošu – katra ir citādāka. Vakaros, skatoties televizoru, grebju karotes, nevis adu zeķes. Dažam labam, kurš vēlējās apgūt šo prasmi, esmu ierādījusi,” palepojas Ginta.
Un tas vēl nav viss, no liepas mizas viņa darina kārbas, toverus, groziņus, līdz šim Latvijā neesot redzējusi, ka kāds ko līdzīgu darītu. Pilnīgi nekas nav pielikts klāt, ir tikai liepas miza. Ir arī abažūri un stāvlampas – kad pinumiem mizo kārklu klūgas, paliek pāri glītas mizas, no kurām top šie darinājumi. Ginta uzsver, ka no koka mizām var daudz ko pagatavot, vajag tikai izdomu.
