Ar ko siltināt māju, lai pēc rēķinu samaksas ziemā paliktu nauda iztikai?
Аicinājums aizdomāties par mājokļu energoefektivitāti ir kļuvis vēl aktuālāks nekā līdz šim. Ja gribam, lai nākamajā ziemā pēc rēķinu samaksas mums atliktu iztikas līdzekļi, ir jāmeklē labāki risinājumi par "vasarā iekrāt naudu, lai ziemā būtu ar ko samaksāt rēķinus". Tas nozīmē, ka tagad ir īstais laiks izdomāt, ko var izdarīt, lai mājas siltumizolācija būtu pēc iespējas efektīvāka.
Diemžēl pašlaik Latvijā tikai jaunbūves var lepoties ar pienācīgu energoefektivitāti, savukārt nebūt ne visas 20–30 gadus un vēl jo vairāk 50 gadus vecas privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas ir renovētas, tāpēc nākamā apkures sezona var sagādāt saimniekiem stipras galvassāpes.
"Parasti visproblemātiskākās vietas ir pirmā stāva grīda un pagrabs, kā arī griesti. Caur tiem dažkārt tiek zaudēti veseli 40 % siltuma! Taču nedrīkst aizmirst arī par sienām — visas plaisiņas un spraudziņas ir tā dēvētie aukstuma tiltiņi,” stāsta "Prof.lv" iepirkumu vadītājs Māris Linde.
"Ja jums pieder privātmāja vai dzīvoklis daudzdzīvokļu namā, allaž var kaut ko izdarīt, lai uzlabotu mājokļa energoefektivitāti. Galvenais — vajag rīkoties!"
No iekšpuses vai no ārpuses?
Kad ir izlemts siltināt mājokli, ir jāizšķiras, vai to siltināsiet no iekšpuses vai no ārpuses. Visvienkāršākais risinājums šķiet siltināšana no iekšpuses, jo vienlaikus var veikt remontu, un tas liekas mazāk apgrūtinoši nekā fasādes siltināšana. Bet, ja rūpīgāk iedziļinās, viss nav tik vienkārši.
Pirmkārt, lai siltinājums būtu efektīvs, siltinātājam ir jābūt vismaz 100 mm biezam, un siltinot no iekšpuses tas ievērojami samazinās dzīvojamo telpu. Otrkārt, komunikācijas (caurules, vadi, kontaktligzdas utt.) apgrūtinās būvdarbus un būs jāpārbūvē, bet tas prasīs papildu laiku un izdevumus.
Visbeidzot, pastāv risks, ka mainīsies rasas punkts, tas ir, telpā palielināsies mitrums, un tas negatīvi ietekmēs mikroklimatu, kā arī var pat ietekmēt nesošās konstrukcijas.
Parasti no iekšpuses siltina tad, ja ir jāsaglabā ēkas fasādes izskats. Šo risinājumu var izmantot arī tad, ja dzīvojat vairāku dzīvokļu mājā, bet kaimiņi pagaidām negrasās veikt ēkas kapitālo remontu.
Ja tiek dota priekšroka ārējai siltināšanai, ir jānoskaidro, no kāda materiāla ēka ir uzbūvēta. Piemēram, daudzdzīvokļu blokmājas parasti siltina ar putupolistirolu, kas ir piemērots arī akmens namiem, taču tādu Latvijā nav sevišķi daudz. Savukārt nosiltināt vecu koka māju nav nemaz tik vienkārši.
Kādus materiālus izmanto siltināšanā?
Kad nolemjat siltināt māju, ir jāizvēlas vispiemērotākais materiāls. Parasti siltumizolācijai izmanto keramzītu, putupolistirolu un minerālvati, kas Latvijā ir visizplatītākā. Tomēr ir pietiekami daudz šaubu par šo materiālu draudzīgumu videi. "Tāpat ir jāņem vērā, ka izvēlētais materiāls jums kalpos aptuveni 30 gadus, tāpēc nav lietderīgi izvēlēties lētāko," piebilst eksperts.
Pašlaik tirgū kopumā ir vērojams straujš intereses pieaugums par dabiskiem materiāliem. "Šī tendence iet roku rokā ar Eiropas zaļo kursu, tāpēc jau tagad mēs novērojam īpašu interesi par kokšķiedru siltumizolācijas plāksnēm. Tās ir pilnīgi dabiskas, taču siltuma un skaņas izolācijas līmeņa ziņā nemaz neatpaliek no citiem materiāliem, turklāt ir visai ekonomiski izdevīgas, jo to ražošanā tiek patērēts mazāk enerģijas," komentē Māris Linde.
Kokšķiedru siltumizolācijas plāksnes ir labas arī tāpēc, ka ir pārstrādājamas un nav būvgruži. Tādējādi, veicot remontu, netiek piesārņota vide.
Kā izvēlēties siltumizolācijas materiālu, kas būs piemērots tieši jūsu mājoklim
Izvēloties materiālu, atcerieties, ka galvenais siltumizolators ir nekustīgs gaiss, tāpēc jebkādas siltumizolācijas uzdevums ir padarīt nekustīgu pēc iespējas vairāk gaisa. Tādējādi nepietiekami blīvi materiāli nespēs noturēt gaisu nekustīgu, savukārt pārāk blīvos materiālos būs maz gaisa, tāpēc tie nebūs īpaši energoefektīvi. Ir jāņem vērā arī citi faktori.
1. Nolemiet, ko tieši gribat siltināt. Katra konkrētā veida siltināšanai — sienām, jumtam, grīdām — ražotāji izgatavo siltumizolācijas materiālus ar noteiktām īpašībām, kas ir pieskaņotas attiecīgā uzdevuma izpildei. Piemēram, pagrabtelpas un grīdas uz gulšņiem siltina ar izturīgiem materiāliem, jumtus — ar ūdensizturīgiem, bet karkasa sienās ir vieglāk ieklāt mīkstus un elastīgus materiālus.
2. Izlemiet, ar kādu materiālu jums būs parocīgāk strādāt un kādu materiālu gribat redzēt mājoklī: lētāku, vieglāku vai pilnīgi dabisku. Ja plānojat vienatnē ieklāt siltumizolācijas materiālu mazā telpā, ieteicams izvēlēties plāksnes.
3. Pievērsiet uzmanību siltinājuma izmēriem. Pieņemsim, jums ir jāsiltina grīdas uz koka gulšņiem. Parasti attālums starp gulšņiem ir 60 cm. Tas nozīmē, ka ir jāiegādājas 61/122 cm plata izolācija, jo tādā gadījumā nebūs vajadzīgi papildu stiprinājumi.
4. Painteresējieties par materiālu īpašībām. Pirmām kārtām — par siltumvadītspējas koeficientu, jo tas ir galvenais materiāla siltuma pārneses rādītājs. Jo tas ir zemāks, jo labāk materiāls pasargās no aukstuma. Liela nozīme ir arī siltumizolācijas materiāla elastībai — siltinātājs ar paaugstinātu elastību ciešāk pieguļ un stingrāk nostiprinās konstrukcijā. Taču ir arī svarīgi, no kā materiāls bīstas — piemēram, akmens vate mitrumā bojājas un sapelē. Ja šaubāties, vai jums izdosies to pienācīgi pasargāt no mitruma, izvēlieties citu materiālu.
