Mežu piemēslotājus ķer ar videokamerām
Lai cīnītos ar sadzīves atkritumu izmešanu Pierīgas mežos, pašvaldības uzņēmums Rīgas meži sācis savā teritorijā izvietot videokameras, un ir jau pirmie rezultāti.
Rīgas mežu pārstāve Ieva Bērziņa "Kas Jauns Avīzei" atklāj, ka šobrīd uzņēmuma rīcībā ir vairāki desmiti video novērošanas kameru, kuru atrašanās vietas regulāri maina.
Moderna tehnika
“Tieši ar videonovērošanas kameru palīdzību izdevies konstatēt vairākus piegružotājus, informācija nodota Rīgas pašvaldības policijai, un tā šogad uzsākusi administratīvos procesus. Piemēroti arī reāli sodi. Dažās pēdējās dienās kameras fiksējušas vēl trīs gadījumus, par kuriem informācija sniegta tiesībsargājošajām institūcijām. Video novērošanai galvenokārt ir preventīva funkcija. Kopš esam sākuši izvietot kameras, to apkārtnē atkritumu ir kļuvis mazāk,” stāsta Bērziņa.
Lai mazinātu nelegālo atkritumu izgāšanu, operatīvāk novērstu dabas piesārņošanu un vides postīšanu, Rīgas mežu teritorijā šā gada sākumā izvietota moderna STROPS Technologies video novērošanas sistēma.
Atšķirībā no līdzšinējām videokamerām jaunā sistēma ir vēl operatīvāka. Tā darbojas tiešsaistē, ir savienota ar apsardzes sistēmu (pulti), spēj reaģēt uz signālu un automātiski saglabā ierakstus arhīvā. Rezultātā iespējama atbildīgā dienesta operatīva ierašanās un tūlītēja vainīgo un viņu transportlīdzekļu aizturēšana.
Gadā zaudēts ap 100 000 eiro
Tikai šā gada pirmajos četros mēnešos Rīgas mežu teritorijā savākts 13,5 tonnas riepu, kas nodotas atkritumu apsaimniekotājiem, samaksājot par to gandrīz 1500 eiro. Vēl savākts teju 250 tonnu citu atkritumu, samaksājot par to izvešanu vairāk nekā 30 000 eiro
Kaut arī, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, savākto atkritumu apjoms būtiski nav palielinājies, maksa par nodošanu šogad ir ievērojami augusi, atsevišķās pozīcijās teju divas reizes.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, Rīgas mežiem gada laikā atkritumu savākšanai būs jāiztērē 100 000 eiro. Tas ir līdzvērtīgi 300 000 jaunu priedīšu iestādīšanai aptuveni 100 futbola laukumu platībā.
Jo vieglāk piebraukt, jo vairāk drazu
Dabā izgāztās drazas ir visdažādākās – gan būvgruži un citi celtniecības atkritumi, gan sadzīves atkritumi, riepas, arī bīstamie atkritumi, tajā skaitā samērā lielos apjomos šīferis un pat ķīmiskās vielas.
“Kaut arī uz meža ceļiem pēc iespējas esam izvietojuši arī vairākus simtus barjeru, taču ir ceļi, uz kuriem tās nav iespējams izmantot, jo no infrastruktūras piekļuves viedokļa tiem jābūt caurbraucamiem. Līdz ar to no lielgabarīta atkritumiem visvairāk cieš viegli piebraucami un caurbraucami meži, kur var pa vienu pusi iebraukt un pa otru izbraukt, nav jāapstājas ilgstošai stāvēšanai, nav jāapgriežas un nevajag mērot ceļu atpakaļ pa to pašu maršrutu, pa kuru vides piesārņotājs ir ieradies veikt savas nelegālās darbības, kā arī apdzīvotām vietām tuvu esošas teritorijas,” teic Bērziņa.
Arī atpūtnieku atstāto atkritumu ir daudz, gan mežos, gan galvaspilsētas parkos un dārzos. Dabas objektos izvietotajās atkritumu urnās bieži ir atstātas ne tikai kafijas krūzītes, dzērienu pudeles un līdzņemto uzkodu iepakojums, bet arī no mājām atvestas gružkastes saturs.
Roku darbs
Rīgas mežiem atkritumu izvešanai jāizmanto fizisks roku darbs. Piemēram, Rīgas mežniecībā vien speciāli atkritumu vākšanai visu gadu nodarbināti aptuveni 15 cilvēku.
Iesaistās arī sabiedrība – šopavasar kopīgi ar "Rimi" Rīgas maratonu kultūras un atpūtas parkā Mežaparks notika ne tikai treniņi, bet to laikā vākti arī atkritumi. Ir arī laba sadarbība ar Zemessardzi, īpaši vācot šīferi un likvidējot nesprāgušo munīciju.
Ir iestrādnes sadarbībai ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju un citiem uzņēmējiem, lai mazinātu dabā izmesto riepu apjomu un kopīgi rastu risinājumus, lai tās pēc iespējas varētu izmantot otrreizējai pārstrādei.
Par meža piemēslošanu paredzētie sodi ir gana bargi – fiziskai personai no 50 līdz 560 eiro, juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro. Jārēķinās arī ar iespējamu transporta līdzekļu konfiskāciju. Ja dabai būs nodarīts neatgriezenisks kaitējums, paredzēts arī kriminālsods.
