Kā izvēlēties lejkannu dārza darbiem?
Līdz mūsdienām laika pārbaudi izturējušas divu formu lejkannas: tā dēvētā angļu lejkanna ar apaļu korpusu un diviem rokturiem – vienu sānos, otru šķērsām pāri augšai – un franču ar ovālu korpusu un vienu garāku rokturi, kas stiepjas no priekšas pāri atverei un gandrīz līdz sānu lejasdaļai.
Apaļo jeb angļu lejkannu neuzskata par sevišķi praktisku, jo, nesot to pilnu ar ūdeni, korpuss sitas gar kājām un traucē. Ovālā lejkanna skaitās ērtāk lietojama, jo to var nest, turot tuvāk augumam, un laistīt, turot ar vienu roku.
Ir arī tā dēvētās Šneidera cinkotās lejkannas, ko laikā no 1876. līdz 1986. gadam ražoja kompānija Schneider Štutgartē. Laika gaitā dažādi mainījies to dizains un tilpums, un tagad tās kolekcionāru un arī dārzkopju vidū kļuvušas par iekārotu priekšmetu, it sevišķi mazā tilpuma (1 ½ l un 4 l) un ar ļoti garu snīpi. Tās bija ļoti parocīgas, jo ērti un precīzi, nenolaistot palodzes un grīdu, varēja apliet istabas augus, kā arī siltumnīcas un lecektis.
Interesanti
Lejkannas, kādas pazīstam mūsdienās, sāka izmantot ap 1850. gadu, bet jau no 18. gadsimta dārza laistīšanai lietoja to līdzinieces, savukārt vēl agrāk dobes laistīja no katliem, toveriem, māla kannām un krūkām. Tika gatavoti pat speciāli māla podi ar caurumainu apakšu.
