Vai rabarberus patiešām var ēst tikai līdz Jāņiem? Izrādās, ne!

Latvijā rabarbers gadu desmitiem pacietīgi sēž katra kārtīga dārza goda vietā, tāpēc vairums ļaužu nezina ne tā šķirni, ne „dvēseles alkas” pēc pavasara vitamīniem pastāvējušu kūtsmēslu veidolā. Protams, arī neievērots tas katru pavasari jaudīgi no zemes stums ārā krokotus milzu asnus, kas uz sauli tieksies ātrāk par zāli, taču, nedaudz palutinot, rabarbers tevi aplaimos ar lielāku ražu.

Pārspīlēta piesardzība! Rabarberi ir labs P vitamīna un minerālvielu avots, tie ir pārbagāti ar ābolskābi un askorbīnskābi, kas veicina gremošanu un nieru darbību, uzlabo asins sastāvu. Jā, tajos ir skābeņskābe (visvairāk lapās, ko nevajadzētu lietot pārtikā, un saknēs), kas kātos uzkrājas nedaudz un tikai vasaras otrajā pusē. Ja līdz Jāņiem rabarberus neesi lietojis, tad vēlāk pāraugušos, sausnējos un sīvos kātus tiešām nevajag ēst, taču, ja rabarberu ceru plūkā regulāri, izvēloties tikai jaunos dzinumus, par skābeņskābes pārmērību rausī vai ķīselī nevajadzētu uztraukties. Jo katra izrautā kāta vietā drīz pretī saulei tiecas nākamais. Vienīgais – rabarberu ēdienus neiesaka gatavot čuguna vai alumīnija traukos, jo ar šiem materiāliem skābeņskābe reaģē.

Kuru šķirni?

Latvijā ir divas reģistrētas šķirnes Tukuma 5 un Ogres 13 un aptuveni 38 dažādi kloni, un, kurš konkrēti aug tavā dārzā, diezin vai precīzi būs pasakāms, jo visbiežāk tiek dalīti un nākamajiem saimniekiem nodoti senu šķirņu pēcnieki, kuri jaunā vietā un citā zemē var kļūt pavisam citiem cilvēkiem. Turklāt rabarbers ir pašapputes augs, tāpēc arī no sēklām audzētais var izrādīties citāds nekā tētis un mamma. Sēklu veikalos var iegādāties agrīnu rabarberu šķirni Victoria (būs 40–60 cm gari kāti). Savukārt šķirnes Irish Gigant kāti izaug pat pusotru metru gari, un tam ir milzīgas lapas. Ja esi nolēmusi rabarberus sēt – 3 nedēļas pēc uzdīgšanas tās izretini (ar 15–20 cm atstarpi), vasarā ļauj augt, regulāri ravējot, mēslojot, ja nepieciešams, retinot. Nākamā gada aprīļa beigās, maija sākumā izstādi iepriekšējā rudenī sastrādātā un ielabotā zemē.

Kad un kā stādīt?

Vai nu maija sākumā, vai augusta beigās. Stādus, kuri vienā vietā auguši vairāk par desmit gadiem, vajadzētu sadalīt – tas visiem nāks par labu, citādi vecais cers kļūs slinks. No viena padzīvojuša sanāks aptuveni pieci jauni ceri – tiem jābūt pietiekami lieliem un ar vairākiem pumpuriem. Sadala vienkārši – ar asu lāpstu. Jāskatās vai mammai uz lapām nav plankumu (tātad – veselības problēmas); ja ir, stādi jauno rabarberu ceru pretējā dārza malā! Taču jāskatās, lai vieta ir saulaina un ar labu ventilāciju, citādi – gliemeži būs klāt kā likts.

Stādāmajam ceram jānogriež vairums lapu, atstājot vien divas, trīs, citādi tās patērēs visu sakņu un pumpuru attīstībai nepieciešamo enerģiju. Rabarberu jāstāda aptuveni pusmetru dziļā bedrē, kuru līdz pusei jāpiepilda ar veciem kūtsmēsliem, sajauktiem ar augsni. Ja šķiet, ka labuma tomēr nepietiks, pievieno pāris ēdamkarošu komplekso minerālmēslu. Ierušinot augu, atceries, ka pumpuri nedrīkst būt dziļāk par centimetru! Uz katru jauno rabarbera ceru jārēķina vismaz pusotrs kvadrātmetrs. Ja stādīsi daudz, mazāk vietas aizņems šaha galdiņa princips. Un vēl - rabarberam ir dziļas saknes, tam nederēs vieta ar augstu gruntsūdeni.

Kā kopt?

Pirmajā gadā ap stādu ir jāuzrušina zeme, lai tas neieaug zālē, kā arī biežāk jāaplaista. Vēlāk rabarbers pats visu nokārtos. Jāatceras, ka tam patīk auglīga un skāba augsne (pH 5,5 – 6,5), ko var panākt laistot ar lietus ūdeni un apberot ar kūdru, kas nav neitralizēta, kā arī pavasarī ap saknēm ierušināt sadalījušos kūtsmēslus, bet vasarā, līdz jūnija beigām, kad ražošanas cehu slēdz, atšķaidītas vircas vai minerālmēslu kūre. Pēc iespējas agrāk ir jāizgriež ziedkopa (un jāliek vāzē), tā atņems spēku kātiem! Ja pavasarī vēlies ātrāku ražu, tikko nokusis sniegs, apsedz rabarberu ar agroplēvi, kad lielie sali beigušies, plēvi ņem nost!

Rabarberi sāk ražot trešajā gadā, visražīgākie ir piecus gadus vecie ceri, lai gan arī jau otrajā gadā pēc iestādīšanas būs, ko likt uz kārā zoba. Nav svarīgi, vai kāti aug stāvus vai tiem labāk tīk stiepties līmeniski. Mēdz uzskatīt – jo sārtāks ir rabarbera kāts, jo tas ir maigāks. Rabarberu labāk rūpīgi izraut, nevis griezt, jo raujot atbrīvo vietu nākamajai rabarberu paaudzei.