Neparastais telpaugs stapēlija - ar ziediem, kuri atgādina jūraszvaigznes

4 interesanti fakti par stapēlijas ziediem

1. Ziedi ir pūkaini.

Stapēlijas ziedi viscaur klāti ar pūciņām; pieskaroties ziedam, šķiet, ka tausti kāda dzīvnieka kažociņu. Turklāt ziedu piecstarainās formas dēļ stapēlija ir ieguvusi atpazīstamību kā jūraszvaigznes augs.

2. Ziedi ir lieli.

Stapēlijām ir daudz sugu un šķirņu, un visas var lepoties ar lieliem ziediem, kam ir ne tikai pārsteidzoša forma, bet arī nepārspējamas krāsas un to salikumi.

3. Zied bieži.

Stapēlija neskopojas ar ziediem – uzzied gan vasarā, gan rudenī. Turklāt, jo vecāks augs, jo bagātīgāk un biežāk zied.

4. Ziedi nesmaržo – tie smako.

Stapēlijas dabā aug tuksnešos, kur trūkst dabisko apputeksnētāju, tāpēc augs dara visu, lai pievērstu sev uzmanību. Ziedi ir krāsaini, pūkaini un ar specifisku smaku, kas piesaista skudras un mušas.

Kā kopt stapēliju?

• Tiešus saules starus stapēlija var paciest tikai rudenī un ziemā. Pavasarī un vasarā augam nepieciešams spilgts, bet izkliedēts apgaismojums. Ja stapēlija ir nesen nopirkta un veikalā stāvējusi diezgan tumšā vietā, neliec to uzreiz spilgtā gaismā, bet pakāpeniski pieradini pie jaunajiem apstākļiem.
    
• Stapēlija mīl siltumu. No pavasara līdz rudenim ideāla temperatūra šim skaisti ziedošajam sukulentam ir no 22 līdz 26 grādiem, bet, tuvojoties ziemai, to novieto telpā, kur nav siltāks par 15 grādiem. Pielūko, lai temperatūra nenoslīd zemāk par 12 grādiem;  tad augam būs par aukstu, un tas var aiziet bojā. Vasarā stapēlijai patiks, ja iznesīsi to ārā, vienīgi piesargies, lai zaļos zarus neapdedzina karstā pusdienlaika saule.

• Kā jau sukulents stapēlija ir ļoti izturīga pret sausumu, tāpēc laisti to reti – tikai tad, kad augsnes virskārta podā pāris centimetru dziļumā ir pilnīgi izžuvusi. Miera periodā laisti vēl retāk, bet atceries, ka nedrīkst pieļaut auga zaļās masas pārlieku izkalšanu, kad zariņi sačokurojas, savīst. Tad augs sāks nīkuļot un neziedēs.
   
• Mēslojot īpašu uzmanību pievērs kālijam; ja kālija trūks, augs slimos un nīkuļos. Tāpēc pavasarī un vasarā stapēliju mēslo ik pēc divām nedēļām ar kaktusiem vai sukulentiem domāto mēslojumu, bet rudenī mēslošanu pārtrauc un atsāc tikai pavasarī.

• Jaunu stapēliju pārstādi katru pavasari, bet vecāku par četriem gadiem – katru otro vai trešo gadu. Vecākiem augiem pirms pārstādīšanas noņem vecos centrālos dzinumus, jo uz tiem stapēlija ziedus vairs neveidos. Stapēlijai patiks augt seklā, platā podā kaktusu vai sukulentu augsnē. Pārstādītos augus aptuveni nedēļu nelaisti – tā izvairīsies no sakņu puves.