Kas tā tāda par tēju - roibušs?
Roibušu jeb Āfrikas sarkankrūma tēju gatavo no Dienvidāfrikas kalnaiņu adatveida lapu krūmāja. Citur sarkankrūms nevēlas augt, tāpēc dienvidafrikāņi roibušu droši var saukt par nacionālo dzērienu. Stāsta, ka pirmie, kas gatavojuši roibuša tēju dzeršanai un arī ķermeņa iekrāsošanai, bijuši koikoi cilts piederīgie.
Krūms ir aptuveni pusotru metru augsts un lapu specifiskās formas dēļ pa gabalu izskatās pēc dzeloņcūkas. Roibušs nav tēja klasiskajā izpratnē, proti, to neiegūst no tējas, bet gan cita krūma dzinumiem, turklāt sarkanā krāsa dzēriena sagataves berzumiem nav Mātes Dabas, bet gan fermentācijas dota. Apstrādājot krūma noplūktos dzinumus, iegūst gan zaļu, gan sarkanu tēju; fermentējot tējas uzlējumu apžāvē un vēl pasterizē.
Dietologi pret roibušu ir noskaņoti ļoti draudzīgi, jo tas atšķirībā no zaļās vai melnās tējas nesatur kofeīnu, taču ir pārpilns antioksidantiem, noder pretalerģijas un pretiekaisuma profilaksei. Roibušā ir daudz dzelzs, vara, magnija, kālija, cinka, kā arī glikozes. Ņemot vērā, ka roibušā nav kofeīna, to droši var un pat iesaka dzert uz nakti – palīdzot pieveikt bezmiegu, nervozitāti, paaugstinātu asinsspiedienu un kuņģa vainas.
Pērkot šo tēju, kārtīgi izpēti piedāvājumu – tējai jābūt krāsā piesātinātai un viendabīgai. Ja sarkanajā roibušā var atrast dzeltenus piemaisījumus, tā nav pareizi uzglabāta. Tāpēc labāk atturies no roibuša ar garšu, piemēram, vanilīna, zemeņu vai citrusu, jo aromāts aizstāj kvalitāti.
Un vēl – tēja jāuzlej porcelāna tējkannā, tai jāļauj ievilkties 5–7 minūtes. To drīkst arī vārīt un pat vairākas reizes – roibušs kļūs tikai labāks. Veselības stiprināšanai un mundrumam var gatavot arī roibuša espresso – samal kafijas dzirnaviņās tējas berzumus, pārlej ar verdošu ūdeni, un pamatīgi samaisi: būs putiņas, stiprums un patīkams aromāts.
