Kādu saldētavu izvēlēties, lai pietiktu nelielai ģimenei?

Ja neizvēlies augumā augstāku variantu (pieejami modeļi no 65 cm līdz 2 m), to var novietot uz ledusskapja vai citas virtuves ierīces. Daudz ietilpīgāka gan ir horizontālā saldētava, saukta par lādi. Taču tas vāks veras uz augšu, tāpēc aukstumlādei nepieciešama plašāka vieta – vai nu dzīvokļa pieliekamajā, vai uz lodžijas, un, protams, savrupmājā. Vertikālajā saldēšanas kamerā, kā pierasts ledusskapī, ir vairāki nodalījumi – aizverami plauktiņi vai atvilktnes. Tas organizē saldētavas lietošanu, taču ievietot plauktiņos un atvilktnēs var mazāk saldējamo produktu.

To apzīmē ar zvaigznītēm: jo vairāk zvaigznīšu, jo ilgāk produkts kamerā uzglabājas. Viena zvaigznīte: –6 grādos līdz nedēļai, divas zvaigznītes: –12 grādos līdz mēnesim, 3 zvaigznītes: –18 grādos līdz 3 mēnešiem, 4 zvaigznītes: –24 grādos no pusgada līdz gadam. Izvēlies elektroenerģijas ekonomisko A vai A+ klasi, kas nepārsniedz 40 dB trokšņu līmeni.

Ekonomiskākās saldētavas iedalītas A grupā un papildus apzīmētas ar diviem plusiem. Šīs grupas saldētava 285 eiro vērtībā gadā patērē 260 kilovatus elektrības, tā ka gadā papildinās ģimenes elektrības rēķinu par apmēram 40 eiro. Jāpiebilst, ka elektrības patēriņš ir aprēķināts aizvērtai saldētavai, tātad, lietojot ierīci elektrības rēķins būs lielāks par dokumentācijā norādīto. Nedaudz ietaupīt palīdzēs saldētavas novietošana vēsā vietā.

Režīms jāieslēdz, produktu ievietojot kamerā; temperatūra strauji pazeminās, un produkta mitrums nepaspēj sasildīt citus saldētavā ievietotos produktus. Lētākie modeļi pēc diennakts ātrās saldēšanas jāpārslēdz uz glabāšanas režīmu, dārgākajiem tas notiek automātiski. Nopērkamas arī dubultkameras, kur viena strādā parastajā, otra – ātrajā saldēšanas režīmā, taču tās prasa nopietnas finansu investīcijas.

(angliski – no frost) – kamerā tiek nodrošināta aukstā gaisa cirkulācija, lieko mitrumu izvada, tāpēc neveidojas sarma un produkti pamazām nepārvēršas ledus klucī. Diemžēl rūpīgi neiesaiņoti produkti šādos apstākļos izžūst. Taču ir pieejams lētāks variants – t. s. rokas režīms, kur reizi gadā saldētavu nāksies izslēgt, iztukšot, atkausēt un ūdeni savākt, tāpat kā vecajiem ledusskapjiem (skaties, lai saldētavas apakšā ir ērta atvere, pa kuru ūdeni iztecināt). No frost saldēšanas kameras nav jāatledo, taču reizi gadā jāizvēdina.

Šādas saldētavas ir vidēji par 70 eiro dārgākas, bet palīdz ietaupīt laiku un elektrību, ko citādi patērēsi saldētavu atkausējot. Kārtīgas saldētavas iegādei jāparedz vidēji 215 eiro. Piemēram, lādes tipa saldētava ar 150 litru ietilpību maksā 200 eiro. Mazākas saldētavas var iegādāties par vidēji 145 eiro.

* Labāk izvēlies kameru ar sviras veida rokturi, vienkāršās hermetizācijas dēļ durvju atdarīšanai vajag daudz spēka. Darbošanos ar saldētavu atvieglos arī fiksators, kas ieslēdzas, atvilktni izvelkot līdz pusei – nereti tā ir smaga, tādēļ grūti noturama. Kārtību un pārskatāmību horizontālajā saldētavā, kur lielākie un smagāki produkti jānovieto apakšā, bet vieglākie – augšā, palīdzēs nodrošināt iekaramie groziņi.

* Skaties, cik ilgi kamera spēs saglabāt nepieciešamo temperatūru bez elektroenerģijas padeves! Parasti ražotāji kameras aukstuma akumulatoriem dod 10–20 stundu garantiju. Labi, ja saldētavai ir automātiski regulējuma temperatūra, nevis ar ciparu iedaļām rotāta podziņa – konkrēti grādi rada pārliecību, ka saldētavā viss notiek tā, kā tam jānotiek. Ja mājās ir darboties griboši bērni, par ļaunu nenāk painteresēties, vai saldētava ir slēdzama.

* Neaizmirsti, ka saldētavu pēc iegādes nedrīkst uzreiz lietot! Vispirms tai jāļauj neieslēgtai stāvēt vismaz divas stundas. Pēc ieslēgšanas nogaidi sešas stundas un saldēšanai paredzētos produktus ievieto tajā ar nelieliem laika intervāliem. Nav vēlams saldētavu uzreiz piekraut pilnu – piepildot to pakāpeniski ietaupīsi elektrību.

Žurnāls "100 Labi Padomi" / Foto: Shutterstock