Vai pārraut attiecības ar vecākiem ir pieņemami? Sāra dalās savā pieredzē
Sociologs Kārlis Pīlmers norāda, ka iepriekšējās paaudzēs pastāvēja spēcīga ģimenes solidaritātes norma un daudzi uzskatīja, ka “asinis ir biezākas par ūdeni”. Taču šīs normas vājina mūsdienu mainīgās ģimenes formas un sabiedrībā pieaugošā individualitāte.
Sāra pirmo reizi pārtrauca saziņu ar māti neilgi pēc savas 21. dzimšanas dienas, norādot, ka viņā bija sakrājušās dusmas - viņas mamma bija auksta un atsvešināta, turklāt Sāru īpaši sāpināja tas, ka māte nepasargāja viņu no kontrolējošā un reizēm vardarbīgā tēva.
Gadiem ilgi Sāra ar mammu nekontaktējās, tomēr laikā, kad viņa nolēma pārcelties uz dzīvi ārzemēs, Sāra nolēma, ka vēlas dot attiecībām vēl vienu iespēju un sazinājās ar vecākiem. Viņai par pāsteigumu, vecāki izturējās tā, it kā nekas nebūtu noticis un kontakts viņiem nekad nebūtu zudis.
Tomēr drīz pēc tam Sāras attiecības ar vecākiem atkal kļuva vēsākas, līdz viņa no tiem atsvešinājās pavisam. Šobrīd Sāra ļoti reti kontaktējas ar māti, kura jau ir cienījamā vecumā un cieš no smagām garīgās veselības problēmām. “Man nedaudz viņas žēl,” atzīst Sāra, “jo zinu, ka mammas dzīve ir bijusi smaga".
Individuālisms veicina atsvešināšanos no tuviniekiem
Pētījumi rāda, ka attiecību pārtraukšana ar vecākiem mūsdienās ir pārsteidzoši izplatīta parādība, kaut gan precīzu datu par šo jomu ir ierobežoti. Kā norāda Klīniskais psihologs Džošua Koulmens, individuālisms un sociālie mediji veicina cilvēkus pārtraukt attiecības ar “toksiskām” personām viņu dzīvēs. Arī sociologs Kārlis Pīlmers uzsver, ka ģimenes normu maiņa, pieaugošā individualitāte un mūsdienu sabiedrības vērtības ievērojami ietekmē bērnu un vecāku attiecības, tomēr viņš arī brīdina, ka dažkārt emocionālo saspīlējumu var pārvērtēt, un ir svarīgi izvērtēt gan bērna, gan vecāku skatpunktus, lai nepieļautu nepamatotas aizvainojuma sajūtas.
Filozofs Kristofers Kaulijs uzsver, ka ideālas attiecības starp vecākiem un pieaugušajiem bērniem būtu draudzība. Tāpat viņš uzsver, ka attiecības mainās, un pieaugušie bērni nevar visu vainu par saspīlējumiem attiecībās novelt uz vecākiem.
Attiecību pārraušanai var būt sekas ir smagas, un daudziem tas rada vientulības sajūtu, īpaši svētku laikā. Koulmens iesaka pirms pilnīgas attiecību pārtraukšanas ar vecākiem izmēģināt distancēšanos uz noteiktu laiku, jo daudzi vecāki pēc tam ir gatavi atjaunot kontaktus. “Es domāju, ka attiecību pilnīga pārraušana ir kā zara nogriešana, uz kura tu pats sēdi,” norāda Kaulijs, “es domāju, ka tas nodara kaitējumu arī bērnam, jo viņš zaudē saikni ar savu izcelsmi.”
Tajā pat laikā pētnieki uzsver, ka dažkārt attiecību pārraušana ar vecākiem var būt nepieciešama, lai pasargātu savu garīgo veselību. Svarīgākais ir rast līdzsvaru starp pašaizsardzību un iespēju saglabāt cilvēcisku cieņu pret savu pagātni un ģimeni.
