Ko teiktu Darvins un Linnejs?

Ja slavenie 18. – 19. gadsimtu dabas pētnieki Čārlzs Darvins vai Kārlis Linnejs nonāktu mūsdienās, viņiem, apsekojot pasaules dabas bagātības, ne reizi vien nāktos neziņā kasīt pakausi. Nu, sakiet, kā par daudzskaitlīgāko Austrālijas zīdītājdzīvnieku var uzskatīt trusi, kuram teorētiski jādzīvo Spānijā?! Bet Eiropā teju visparastākie plēsēji ir Amerikas (nevis Eiropas!) ūdele un Tālo Austrumu jenotsuns! Dodoties ceļojumā apkārt pasaulei, Darvins uz dažas Galapagu arhipelāga salas, milzu bruņrupuču vietā sastaptu vien badīgu kazu barus un Floridas purvājos aligatoru vietā pētītu viņaprāt Dienvidaustrumāzijā dzīvojošos tīģerpitonus. Savvaļas kaķi, Eiropas rudās lapsas un mājas cūkām nedaudz līdzīgas mežacūkas viņu sagaidītu neskaitāmās tropu zemēs no Indonēzijas līdz Karību salām.  Un ko gan domātu Linnejs, no Reinas vai Daugavas izzvejojis Ķīnas cimdiņkrabi! Droši vien, to sīki un smalki aprakstījis, noliktu manuskriptu plauktā un dotos iedzert kausiņu alus... Bet, atgriežoties, atrastu manuskriptu sagrauztu! Pelēkās žurkas! No Indoķīnas...

Iepazīstot un arī apgūstot jaunas zemes, cilvēki vienmēr ceļojuši kopā ar  pavadoņiem – dzīvniekiem un arī augiem. Tie ņemti līdzi gan jaunu zemju meklējumos, gan arī atgriežoties no tām mājās. Ir dīvaina sajūta, Barselonā, sēžot parkā zem dateļpalmas un jūsmojot par kaktusu apstādījumiem, sajust, ka uz galvas... Sasodītie papagaiļi! Patiesībā, Barselonā ne dateļpalmām, nedz arī Dienvidamerikas kaktusiem nav jāaug! Nemaz nerunājot par papagaiļiem, kas izbēguši no putnumīļu būriem un atraduši piemērotu dzīvotni palmu lapotnēs, kur vairojas uz nebēdu!  Protams, ka pa logu izspurdzis papagailis Latvijā nez vai Ziemassvētkus sagaidītu, bet, no akvārija Daugavpils piepilsētas karjerā izlaistie Amūras rotani kļuvuši par īstu Latvijas ūdenstilpju sērgu un arī par savulaik klosteru dārzos audzēto parka vīngliemežu ordām ne katrs dārzkopis priecīgs. Reizēm gan arī siltummīļi atrod veidu, kā iedzīvoties daudz ziemeļnieciskākā vidē, nekā viņu dzimtenē. Cik zinu, Āraišu ezerpils iedzīvotāju krājumus mājas peles neapdraudēja... Tās Latvijā no Ziemeļāfrikas (ar pieturvietu Rietumeiropā) uzradās krietni vēlāk, kad cilvēku kļuva vairāk un to mājas siltākas. Arī prusaki ir siltummīļi, kas Latvijas salīdzinoši aukstajā klimatā spēj izdzīvot tikai cilvēka mājās.

Gadu simteņiem cilvēki ir centušies apkarot no citām, reizēm pat ļoti tālām zemēm ievestus dzīvniekus, taču arvien turpinājuši eksperimentēt ar dabu. Vēl 20. gadsimta vidū, lai uzlabotu medījamo kažokzvēru sastāvu, Latvijā tika izlaisti Usūrijas jenotsuņi. Lieki minēt, ka jaunas plēsēju sugas parādīšanās nodarīja krietnu postu uz zemes ligzdojošajiem putniem (un ne tikai). Jenotsuņu asinīs bija arī encefalīta izraisītāji un turpmāk mums nākas cīnīties ar šo, līdz tam Eiropā nebijušo slimību. Bet citviet cilvēki nebija gudrāki. Tā 80-tajos gados Austrālijā, cukurniedru plantāciju kaitēkļu apkarošanai ieveda milzīgos Dienvidamerikas jūras krupjus. Nu tie izraisījuši īstu ekoloģisko katastrofu, jo medī visu, kas kust un ir indīgi un “ne pa zobam” mazskaitlīgajiem Austrālijas plēsējiem. Diemžēl, ar dabu mēdz eksperimentēt arī Latvijā. Vēl pavisam nesen daži vēžkopji izdomāja “uzlabot”savu dīķu produktivitāti un nu daudzviet Latvijā platspīļu vēzis kļuvis par retumu, jo to pārliecinoši nomainījuši Amerikas signālvēži un dzeloņvaigu vēži.

Šobrīd jau daudzas valstis, tostarp arī Latvija, pilnā mērā apzinās to postu, ko dabai var nodarīt svešzemju – INVAZĪVĀS dzīvnieku un augu sugas. Arī viena no Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (Dabas aizsardzības pārvaldes) prioritātēm ir šo sugu izplatības apzināšana un pasākumu plānu izstrāde to ietekmes mazināšanai. Arī  Rīgas Zooloģiskais dārzs aktīvi iesaistās cilvēku izglītošanā, jo daudzas invazīvās sugas ir arī zoodārza kolekcijā. Jau 2019. gadā, ar Latvijas zivju fonda atbalstu  Rīgas zoodārza Akvārija ēkā tika izveidota Latvijas invazīvo zivju un bezmugurkaulnieku ekspozīcija ar bagātīgu informatīvo noformējumu, kurā var iepazīt Latvijas ūdeņu jaunpienācējus – Amūras rotanu, apaļo jūrasgrunduli un Ķīnas cimdiņkrabi, kuri jau sen kļuvuši par mūsu nelūgtajiem kaimiņiem -  INVAZĪVAJĀM SUGĀM. Nu tikko ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Rīgas Zooloģiskajā dārzā izveidoti pieci interaktīvi izglītojošie stendi, kas apmeklētājiem ļaus iepazīt bīstamas citzemju dzīvnieku sugas, kuras, nokļuvušas tālu no dabiskās dzīves vietas, nopietni ietekmē dabu daudzviet pasaulē. Trusis, tīģerpitons, zaļā iguāna, Ziemeļbrazīlijas kalitriks, Amerikas ūdele – katrai sugai ir atšķirīgs stāsts par nokļūšanu tālu no savām “mājām” un ietekmi uz ekosistēmu, taču iepazīstot šos stāstus, var viegli gūt priekšstatu par problēmu, ko pasaules dabai rada INVAZĪVĀS SUGAS.