Labi kopts jāņogu krūms vienā vietā var augt pat 25 gadus

Stādīšana

● Jāņogulāju var stādīt gan agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas, gan vēlu rudenī – oktobrī.

● Tam patiks augt brīvā, saulainā vietā vieglā, irdenā smilšmāla augsnē ar neitrālu vai nedaudz skābu reakciju. Ēnā, aizvējā un mitrā augsnē jāņogulājs nīkuļos, slimos, un arī raža būs niecīga.

● Vienu krūmu no otra stāda divu metru attālumā. Stādāmbedrei jābūt aptuveni 40 cm dziļai un 50 cm platai. Tās apakšā liek mēslojumu – satrūdējušu kompostu vai kūtsmēslus, var pievienot arī sauju pelnu. Virs mēslojuma obligāti uzklāj nelielu augsnes kārtu, lai neapdedzinātu saknes.

● Stāda tā, lai sakņu kakls būtu aptuveni 5 cm zem augsnes līmeņa. Ik pa laikam jāpārliecinās, ka augsne uz saknēm ir uzbērta blīvi, lai pat pie vismazākajām saknēm nepaliek gaisa burbuļi – tie traucēs ogulājam ieaugt.

● Pēc stādīšanas krūmu labi salaista un mulčē apdobi, kā arī nogriež zarus tā, lai uz katra zara paliek četri pumpuri (zari paliks aptuveni 20 cm gari). Jaunu krūmu laista regulāri, bet, sākot ar nākamo gadu, jāņogulājs jālaista četras reizes gadā – agrā pavasarī, ziedēšanas laikā, ogu briešanas laikā un rudenī. Pēc laistīšanas augsnei vismaz 50 cm dziļumā jābūt mitrai.

● Ja stādot labi tika samēslota augšanas vieta, papildmēslojums jādod tikai trešajā gadā. Mēslo agrā pavasarī, ziedēšanas laikā un rudenī.

Kopšana

● Lai jāņogulājs labi ražotu, tam jāveido vainags. Ļoti svarīgi, lai katrs zars saņemtu gaismu un vēju. Vainagu veido agri pavasarī vai vēlu rudenī – izgriež sausos, bojātos, šķērsām vai šķībi augošos zarus un, ja nepieciešams, arī daļu veco un jauno zaru. Skaistam un labi ražojošam krūmam jābūt ar 15–20 zariem. 

● Jāņogulāju zaros mēdz ieperināties stiklspārne – nejauka mušiņa, kas iznīcina krūmu zaru pa zaram. Tāpēc, ja sāk vīst vai kalst zars, kas nav aizlauzts, tas nekavējoties rūpīgi jānogriež pēc iespējas zemāk un jāiznīcina. Ik pa laikam, īpaši rudenī, vēlams uzrušināt apdobi, jo tajā var būt ieperinājušies kaitēkļi, kas nākamgad var apdraudēt jāņogulāju.

● Šie ogulāji mēdz slimot ar lapu plankumainību. Pamanot slimas lapas, tās jānolasa un jāiznīcina. 

Izvēlies šīs

Sārto jāņogu šķirnes

● ‘Vīksnes’ – agra, ražīga šķirne, gari ķekari un lielas ķiršu krāsas ogas ar saldskābu garšu. Ziemcietīga, bet mēdz slimot ar miltrasu.

● ‘Jonkheer van Tets’ – ļoti ražīga vidēji agra šķirne ar koši sārtām ogām garos ķekaros. 

● ‘Rondom’ – labi ražojoša šķirne ar gariem ķekariem un lielām ogām, kas ilgstoši nenobirst.

● ‘Ņiva’ – agra šķirne ar ļoti lielām ogām, kas regulāri un bagātīgi ražo. Ziemcietīga un izturīga pret slimībām.

● ‘Prigažuņa’ – šķirnei vidēji lielas gaiši rozā ogas ar plānu miziņu un patīkamu saldeni skābu garšu. Laba izturība pret slimībām.

Balto jāņogu šķirnes

● ‘Bajana’ – vēla šķirne ar saldām, lielām ogām garos ķekaros. Laba ziemcietība un noturība pret slimībām. 

● ‘Valko’ – gaišdzeltenās jāņogas nogatavojas agri, tām ir laba garša.

● ‘White Imperial’ – ziemcietīga šķirne ar saldeni skābām ogām krēmīgi baltā krāsā. Izturīga pret lapu plankumainībām.

Ko labu dod veselībai?

● Jāņogas satur A, E, C, K vitamīnu, kāliju, dzelzi, ābolskābi, dzintarskābi, folijskābi, askorbīnskābi, pektīnu, biotīnu. 

● Jāņogu sula uzlabo zarnu trakta darbību un palīdz organismam atkopties pēc saindēšanās ar pārtiku. Jāņogās esošajiem antioksidantiem ir pretvēža iedarbība, bet kumīni lieti noder asins šķidrināšanai, turklāt ogām ir pretiekaisuma, pretdrudža un organismu spēcinoša iedarbība.

● Dzerot jāņogu sulu, var mazināt tūsku un veicināt liekā šķidruma izvadīšanu no organisma.