Iestādi bumbieri! Labākās bumbieru šķirnes un audzēšanas knifi
Ja nolemts dārzā stādīt bumbieri, ierādi tai plašu, saulainu vietu, kur kociņš netraucēti varēs augt ilgus, ilgus gadus. Rēķinies, ka bumbiere regulāri prasīs tavu uzmanību un, tikai to saņēmusi, dāvinās gardus, skaistus augļus.
Bumbieres vislabāk stādīt pavasarī, lai pagūst labi ieaugt līdz ziemai, tāpēc stādāmo bedri sagatavo jau iepriekšējā vasarā; tai jābūt vismaz kvadrātmetru lielai. Augsni ielabo ar kompostu un satrūdējušiem kūtsmēsliem; ja tā ir smaga, iestrādā kūdru vai rupju smilti. Pielūko, lai izvēlētajā vietā augsnei būtu laba ūdens caurlaidība; bumbiere neaugs augsnē, kurā krājas ūdens.
Pērkot stādu, neizvēlies pašu lielāko un stiprāko. Tie, iespējams, ir saņēmuši pārāk daudz mēslojuma, bet pārmēslotas bumbieres slikti pārlaiž ziemu.
Vairums bumbieru šķirņu ir svešapputes, tāpēc, ja dārzā augs tikai viena bumbiere, raža var būt pavisam neliela. Bagātīgai ražai ir vajadzīgas divas bumbieres ar aptuveni vienādu ziedēšanas laiku.
Ja laiks ir sauss, bumbiere jālaista. Laistīšanai nedrīkst izmantot lielu ūdens strūklu, citādi ūdens izskalos saknes.
Papildmēslojumu dod tikai trešajā gadā pēc stādīšanas, apdobes gan vēlams mulčēt uzreiz pēc iestādīšanas.
Katru gadu bumbierei izgriez sausos, šķībi augošos zarus un veido vainagu. Bumbierēm ir daudz snaudošo pumpuru, tāpēc ap nogriezto zaru ataugs daudzi ūdenszari. Tie jānoņem, kamēr vēl mazi un nav pārkoksnējušies.
Bumbieru šķirnes
Izvēloties šķirni, pievērs uzmanību tam, vai raža būs ēdama vasarā, rudenī vai tikai ziemā.
Vasaras šķirnes
● ‘Mļijevskaja Raņņaja (Agrā)’– bumbieri vācami augusta beigās, tie ir vidēji lieli, sulīgi, saldi, zaļgandzelteni ar sārtu vaigu saules pusē un plānu miziņu. Mēdz slimot ar bumbieru kraupi, toties ir laba ziemcietība un ātri sāk ražot.
● ‘Nova’ – skaistie dzeltensārtie bumbieri nogatavojas augusta beigās un ir ēdami uzreiz, tos nav iespējams uzglabāt. Koki izaug lieli, ir izturīgi pret slimībām un ar labu ziemcietību.
● ‘Vasarine Sviestine’ – šķirne ar kraukšķīgiem, lieliem, saldiem bumbieriem, kas ienākas vasaras beigās. Nepazeminot vainagu, izaug ļoti garš koks. Vidēji laba ziemcietība un laba izturība pret slimībām.
● ‘Tem-bo-li’ – neliela auguma koks, augļi nogatavojas septembra vidū. Tie ir koši zaļi, kraukšķīgi un ļoti sulīgi. Šī šķirne ir pašauglīga, ātri sāk ražot un ir noturīga pret slimībām.
Rudens šķirnes
● ‘Pepi’ – viena no populārākajām rudens bumbieru šķirnēm ar ļoti garšīgiem, mutē kūstošiem nelieliem, saldiem augļiem. Bumbieri vācami augusta beigās, septembra sākumā, labi glabājas līdz pat decembrim. Šķirne izturīga pret slimībām, ar labu ziemcietību.
● ‘Jūrate’ – vidēji lieli bumbieri ar ļoti labu garšu (neliela muskata nianse), sulīgi. Uzglabāšanai augļus vāc septembrī, kad tie sāk iekrāsoties dzeltenīgi. Kokam laba ziemcietība un vidēja izturība pret kraupi.
● ‘Kurzemes Sviesta’ – ražo vidēji lielus, saldus bumbierus, kas jānovāc septembra otrajā pusē; labi uzglabājas līdz oktobra vidum. Šķirne ātraudzīga un augstražīga. Lai bumbieri būtu skaisti un garšīgi, jāretina augļaizmetņi.
Ziemas šķirnes
● ‘Latgale’ – pareizā laikā novākti, augļi glabājas līdz pat pavasarim. Bumbieri garšīgi gan nobriestot, gan ātrāk – saldi un blīvi. Lai bumbieri būtu garšīgāki, jāretina augļaizmetņi. Koks zems, šķirnei laba ziemcietība.
● ‘Suvenīrs’ – ļoti saldi, sulīgi, aromātiski bumbieri, kas vācami augusta beigās, septembra sākumā – tad augļi labi uzglabāsies līdz decembra sākumam. Šķirne ziemcietīga, ar labu izturību pret kraupi.
● ‘Mramornaja’ – skaisti bumbieri ar marmorētu tumši rozā mizas virskārtu, saldi, sulīgi un kraukšķīgi, kūst mutē. Ražu vāc septembra beigās, un tā labi glabājas aptuveni divus mēnešus pēc novākšanas.
