Vai dzīvnieks no patversmes ir kaķis maisā?
Skan ironiski, bet dzīvnieks no patversmes ir kaķis maisā, jo nevar zināt, kā tas uzvedīsies mājās, kā sadzīvos ar citiem dzīvniekiem, kā attieksies pret mājiniekiem. Taču dzīvnieki, īpaši suņi, lieliski adaptējas jauniem apstākļiem. Konsultē zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs.
“Tas, vai suns klausīs, ir vairāk atkarīgs no saimnieka, nevis no tā, vai dzīvnieks ir vai nav no patversmes,” skaidro speciālists. Patversmē neviens dzīvnieks nenonāk aiz labas dzīves – saimnieks ir miris, dzīvnieku pametis, vai arī tas nejauši noklīdis. Tie visi ir iemesli trauksmei, stresam un arī agresijai.
Bet jāņem vērā, ka dzīve patversmē atšķirsies no dzīves mājās, tāpēc arī dzīvnieka uzvedība mainīsies. Ja jaunajā mājvietā būs labvēlīgi apstākļi un saimnieki mācēs pareizi apieties, dzīvnieks kļūs komunikablāks, drošāks un rotaļīgāks. Ir pozitīvi piemēri, kad ķēdes suns ar jauno ģimeni uz dīvāna skatās TV, tikmēr savrupa ielas kaķa socializēšanās gan būs laikietilpīgāka un dažos gadījumos var panākt tikai mazu progresu.
Ja nolemts adoptēt dzīvnieku, Alberts iesaka paļauties uz patversmes darbinieku ieteikumiem. “Viņi ir pieredzējuši darbā ar dzīvniekiem un novērojuši izvēlētā dzīvnieka uzvedību, temperamentu, tāpēc viņu viedoklī ir vērts ieklausīties.” Ja mājās ir mazi bērni vai seniori, nevajag ņemt agresīvu suni – tas ir lieks risks. Meklē tādu dzīvnieku, kāds atbilst tavām vajadzībām un iespējām. Katrā ziņā ir vērts nesekot mirkļa impulsam, bet doties uz patversmi vairākas reizes, pavadīt laiku ar dzīvnieku, to novērot, kopā ar suni iziet pastaigā, ar kaķi parotaļāties. Tikai tad, ja ir izveidojies kontakts un abpusējas simpātijas, varat lemt par adopciju.
