Latvijā būvē mājas arī no kaņepēm
Kaņepju sviests un eļļa nav nekas neparasts, bet būvmateriāls? Patiesībā mājās, muižās un pat pilīs kaņepes kā būvmateriāls izmantots jau izsenis. Kopā ar kaļķi tie ir dabiski, ilgmūžīgi, videi un cilvēkam draudzīgi materiāli, kuru izmantošana laika gaitā apsīkusi, tomēr Latvijā ir arī uzņēmumi, kas šo būvniecības nišu atdzīvinājuši.
“Mēs būvējam mājas no kaņepju vieglbetona – sastāvdaļas ir kaņepju spaļi, hidratēts kaļķis, minerālā piedeva un ūdens. Esam guvuši jau diezgan lielu pieredzi, būvējot ne tikai Latvijā, bet arī Skandināvijā, Austrijā, Francijā, Šveicē un citur,” ar savu pirms astoņiem gadiem radīto uzņēmumu "Hemp Eco Systems" Latvia iepazīstina tā valdes priekšsēdētājs Uģis Pauriņš.
Ziņkāre aizved līdz Šveicei
Kopumā Pauriņam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze būvniecībā, bet pievērsties dabīgiem, cilvēkam un dabai draudzīgiem būvmateriāliem lika 2008. gada krīze: “Mūsu lielā dižķibele lika aizdomāties, ka jābūt nedaudz citādākam, jānodarbojas ar lietām, ko citi nedara.”
Ekoloģiski draudzīgi materiāli būvnieku interesēja jau pirms tam, taču laikā, kad konvencionālā būvniecība gāja no rokas un darba bija daudz, kaņepju nišai īsti nav bijis laika pievērsties.
“Bet tad bija vairāk laika pārdomāt dzīvi un pievērsties lietām, kas ir paliekošākas un vērtīgākas,” atminas Uģis. Pētot dažādas būvmateriālu alternatīvas, kaņepēm viņš uzdūries pavisam nejauši. Tolaik šis šķiedraugs kā materiāls nebija pārāk populārs, tomēr interese nekur nepazuda, un Uģis sāka apmeklēt kaņepju audzētāju seminārus. Interese aizveda arī līdz citām Eiropas valstīm, kur kādā konferencē satikts pieredzējis kungs no Šveices, kurš tieši no kaņepēm ražoja būvmateriālus.
“Pārmijot pāris vārdus, atradām ciešu kontaktu, un vēlāk aizbraucu pie viņa uz Šveici pamācīties un apgūt šo tehnoloģiju. Un te nu mēs esam,” Uģis ir pateicīgs savam pirmajam skolotājam.
Kaut arī Latvijā ir pa kādam individuālam kaņepju būvniekam un arī paša Pauriņa skolotam māceklim, "Hemp Eco Systems" Latvia ir Baltijā vienīgais, kas šādas mājas būvē profesionāli, masveidā.
Videi draudzīgāk, cilvēkam veselīgāk
Kaut arī "Hemp Eco Systems Latvia" piedāvāto būvmateriālu sauc par vieglbetonu, ar parasto betonu kopīgs tam ir tikai daļējs nosaukums. “Pārējais ir pilnīgi atšķirīgs, materiāls ir krietni dabai draudzīgāks un cilvēkam veselīgāks. Šīs mājas strādā, lai nodrošinātu ļoti labu mikroklimatu telpās – materiāls regulē mitrumu, ir elpojošs, siltumnoturīgs, nedegošs, antialerģisks,” skaidro Pauriņš.
Kaņepju vieglbetona mājas ir daudz piemērotākas cilvēkiem ar alerģijām un elpceļu problēmām, materiāla īpašību dēļ tajās ir stabils klimats, kas nozīmē, ka vasarās būs vēss, ziemās ļoti silts.
“Turklāt šis materiāls absorbē CO2. Izņemot koku, es nezinu citu būvmateriālu, kuru ražojot un arī pēc būvniecības tas absorbētu oglekli, jo saistvielā, kā jau minēju, ir kaļķis, un tas cietē karbonizācijas procesā, tātad, uzsūcot CO2, šis materiāls kļūst aizvien cietāks. Arī industriālā kaņepe ir ātraudzīgs augs, kurš augšanas procesā absorbē CO2. Ilgtermiņā šim materiālam īpašības tikai uzlabojas,” kaņepju vieglbetona priekšrocības turpina uzskaitīt Pauriņš.
Būvmateriālus no kaņepēm un kaļķiem pārbaudījuši ne tikai celtniecības eksperti, bet arī mediķi, kuri piekrīt, ka šis materiāls ir ieteicams tiem, kuriem ir dažādas alerģijas un elpceļu problēmas, nemaz nerunājot par postu, ko veselībai var nodarīt sintētiskie būvmateriāli.
Izmantoja jau 14. gadsimtā
Materiāls, kuru būvniecībā izmanto Uģis, nav nekas jauns un revolucionārs, bet gan labi aizmirsts vecais, jo šī recepte, ko izmanto arī Pauriņš, mūsdienās atklāta vēlreiz, restaurējot kādu 14. gadsimta muižu Francijā. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un materiālu pieejamībai, tā ir uzlabota.
“Un no 14. gadsimta tā vēl ir ļoti labā stāvoklī. Kaļķis ir ilgmūžīgs materiāls – muižas, pilis, arī Venēcija, kur ēkas daļēji atrodas ūdenī, ir būvētas no kaļķa. Tur nav ne grama cementa, protams, kaļķim ir dažādas minerālas piedevas, kas padara to vēl dzīvotspējīgu šādos apstākļos,” stāsta Uģis.
Lai pārliecinātos par stāstīto, viņš iesaka paskatīties uz pilsdrupām Latvijā un citviet Eiropā: “Ja šīm pilīm kā saistviela būtu izmantots cements, tad sienu vietā būtu palikusi tikai akmeņu čupiņa. Būvniecības industrija nogalināja dabīgo būvmateriālu izmantošanu, bet nu tā nāk atpakaļ, jo cilvēki sāk saprast, ka ne visi industrijas piedāvātie materiāli ir labi cilvēcei un dabai.”
Māja, kas pielāgojas
Kaņepju vieglbetonu gatavo objektā speciālos maisītājos. Mājas nesošo karkasu būvē no koka, tam apliek veidnes, kurās pilda kaņepju un kaļķu maisījumu. Gala rezultātā sienas, grīdas, pārsegums un jumts ir monolīta būve. “Apdarei telpās izmanto kaļķa apmetumu, to krāsojam arī ar kaļķa krāsām. Visi materiāli ir dabīgi, saglabā atvērtas poras, lai ēka varētu elpot,” uzsver Pauriņš. Ārpusē var būt gan kaļķa apmetums, gan jebkura ventilējamā fasāde- koka , plākšņu, flīžu u.c. veida apdare..
Šādas ēkas droši var saukt par aktīvajām mājām, jo tās nodrošina ļoti patīkamu un veselīgu, svaigu mikroklimatu, nepielietojot piespiedu ventilāciju, regulējot mitrumu telpās, tajā pašā laikā nodrošinot ēkas pietiekamu blīvumu, lai tā būtu siltumnoturīga, atbilstu mūsdienu būvnormatīviem un energoefektivitātes prasībām.
“Māja strādā cilvēkam, kas tajā dzīvo. Nav jāliek rekuperācijas sistēmas, plēves, lai telpās nodrošinātu vēlamo klimatu sasniegtu energoefektivitāti. Ja ir lieks mitrums, siena to absorbē un, līdzko tas krītas, tā mitrumu atdod atpakaļ. Tātad nepārtraukti notiek mijiedarbība starp telpu un materiālu,” skaidro Pauriņš.
Viņš arī mierina, ka finansiāli šāda būvniecība nav dārgāka, bet ieguvumi gan mājas ilgmūžībā un vērtībā, gan dabai un cilvēkam ir vērā ņemami. Celtniecības process nav garāks, vienas aptuveni 100 kvadrātmetru mājas sienas var uzbūvēt aptuveni trīs nedēļās.
Tomēr jāņem vērā, ka šim materiālam jāizžūst, kas atkarībā no gadalaika var aizņemt vairākus mēnešus. Taču žūšana nenozīmē, ka darbi ir apstājušies, jaunbūvē var turpināties pārējie būvdarbi. “Ja runājam, ko no ēkas gribam iegūt, tad šis materiāls dod ļoti daudz ieguvumu. Tur vispār nav diskusiju,” pārliecinoši saka Pauriņš.
Vienai mājai viens hektārs kaņepju
“Mājai ar aptuveni 120 kvadrātmetriem nepieciešams izaudzēt aptuveni viena gada kaņepju ražu viena hektāra platībā. Šis materiāls aug ļoti ātri, augot tas absorbē CO2 un ir ļoti ātri atjaunojams resurss,” stāsta būvnieks.
Kaņepe kā augs ir unikāls, jo no tā var izgatavot visdažādāko produkciju – no pārtikas un apģērba līdz pat būvmateriāliem un kompozītmateriāliem. Tiesa gan, Pauriņš pats ar lauksaimniecību nenodarbojas un kaņepju spaļus iepērk jau gatavus no rūpnīcām.
Latvijā pagaidām šī ražošanas nozare nav tik attīstīta, lai sagādātu "Hemp Eco Systems Latvia" vajadzībām nepieciešamo apjomu, kaut arī ir pāris nelielas ražotnes, no kurām pērk kaņepju spaļus. Kaļķi ieved no Itālijas un Francijas, tam ir ļoti laba kvalitāte.
Pauriņš atzīst, ka daudzi sākumā ir šaubīgi par šo būvniecības metodi, tomēr, uzzinot vairāk un aizbraucot uz apskates māju Tīnūžos vai uz kādu no objektiem Latvijas novados, skepse ātri vien izzūd. Materiāls ir sertificēts, no tā var būvēt arī sabiedriskās ēkas, un Pauriņš iedrošina: “Dabīgs materiāls nenozīmē, ka tas nepakļaujas būvnormatīviem.”
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
