Drīz vairs nevarēs nopirkt plastmasas vates kociņus
Valdība šonedēļ atbalstīja likumprojektu, kas arī paredz, ka drīzumā veikalos vairs nevarēs iegādāties dažādus plastmasas izstrādājumus, piemēram, vates kociņus, galda piederumus, šķīvjus, salmiņus, pārtikas iepakojumus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā portālam Jauns.lv skaidroja, ka Plastmasu saturošo izstrādājumu likums aizliedz noteiktu preču laišanu Latvijas tirgū (saražot, ievest no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm vai importēt) no šā gada 3.jūlija.
Aizliegums attiecas uz vienreizējās plastmasas šādiem izstrādājumiem:
- Vates kociņiem;
- Galda piederumiem (dakšas, naži, karotes, irbulīši) – komplektā un individuāli;
- Šķīvjiem;
- Salmiņiem;
- Dzērienu maisāmkociņiem;
- Balonu kociņiem;
- Putuplasta polistirola pārtikas iepakojumu, kurā iepako tūlītējam patēriņam paredzētu pārtiku;
- Putuplasta polistirola dzērienu iepakojumu un to vāciņiem;
- Putuplasta polistirola dzērienu glāzēm un to vāciņiem;
- No oksonoārdāmas plastmasas ražoti vienreizlietojami un atkārtoti lietojami izstrādājumiem.
Veikali drīkstēs iztirgot savus krājumus
Vienlaikus veikali varēs izpārdot preces arī pēc šī datuma, ja šie izstrādājumi līdz 2021. gada 2. jūlijam laisti tirgū un šo izstrādājumu laišanas tirgū faktu var dokumentāri pamatot ar preču piegādes dokumentiem vai muitas deklarācijām.
Savukārt ražot un laist tirgū šīs preces ārpus ES varēs bez ierobežojumiem.
Pieejami videi draudzīgāki aizstājēji
Ministrijā norādīja, ka likumprojekts attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi.
Savukārt glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu.
Likums neaizliedz izmanot vienreizējās plastmasas izstrādājumus, ja tādi mājas cilvēkiem ir saglabājušies. Tos varēs turpināt lietot ikviens, taču iegādāties jaunus nevarēs.
Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.
Smagi slimie ļaudis varēs turpināt lietot salmiņus
Uz jautājumu, vai plastmasas salmiņus varēs turpināt lietot ļaudis, kuriem tie nepieciešami veselības problēmu dēļ, piemēram, invalīdi, smagi slimie cilvēki, ministrijā skaidroja, ka aizliegums neattiecas uz salmiņiem, kas ietilpst konkrētas regulas darbības jomā, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm.
No 3.jūlija tirdzniecības vietās nebūs iespējas iegādāties vienreiz lietojamos plastmasas salmiņus, taču veikalos būs pieejamas to alternatīvas.
Plastmasas maisiņi vēl kādu laiku būs
Savukārt saistībā ar bezmaksas plastmasas maisiņiem, kas veikalos ir pie augļu stendiem, sveramajiem saldumiem un citviet, ministrijā atbildēja, ka jautājumu par plastmasas maisiņiem regulē Iepakojuma likums.
Tajā noteikts, ka no 2025. gada 1.janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā aizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.
Grib veicināt cīņu pret plastmasas atkritumiem
Jau ziņots, ka valdība šonedēļ atbalstīja Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojektu, kura mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.
Likumprojekts paredz konkrētiem plastmasas saturošiem izstrādājumiem noteikt aizliegumu laišanai tirgū, pasākumus to patēriņa samazināšanai vai prasības attiecībā uz izstrādājumu dizainu un pārstrādātas plastmasas saturu tajos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norāda, ka viena no graujošākajām globālajām problēmām ir jūras piesārņojums ar plastmasu. 70% no tā veidojot tieši vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti un zvejas rīki. Šī iemesla dēļ katru gadu bojā aiziet ap 100 000 jūras dzīvnieku, tostarp vaļu, roņu, bruņurupuču un delfīnu.
Likums vēl jāpieņem Saeimai un jāizsludina Valsts prezidentam.