Dekoratīvā ķiršveida plūme ‘Pissardii’ - augļi tai nav ēdami, taču kociņš ir izcili skaists

Pavasarī šīs ķiršveida plūmes zari slīgst krāšņos bāli rozā ziedu mākoņos, tad saplaukst neparasti tumšas violeti sārtas lapas, bet rudenī zaros bagātīgi sārtojas augļi. Tie nav lietojami uzturā, jo ir bezgaršīgi, toties ir izcili dekoratīvi.

Audzēšana, kopšana

■ Ķiršveida plūme ‘Pissardii’ (Prunus cerasifera ‘Pissardii’) labos apstākļos izaug pat 7 m gara un veido platu vainagu, tāpēc stādot atvēli tai plašu vietu. Tā grib nedalītu saules uzmanību, tāpēc neierādi tai vietu citu koku ēnā. Ķiršplūme ir jutīga pret aukstumu, bet ass, auksts, brāzmains vējš tai var ļoti nodarīt pāri, tāpēc stādi to aizvējā.

■ Piemērota irdena, bagātīga augsne ar labu ūdens caurlaidību, jo kokam ļoti nepatīk, ja saknes ilgstoši atrodas mitrumā. Laikus un rūpīgi sagatavo stādāmbedri – vismaz 2 nedēļas iepriekš izroc pamatīgu bedri 50 cm dziļumā un 70 cm platumā, izņem no tās visu augsni. Daļu sajauc ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, kompostu un ievieto atpakaļ stādāmbedrē. Pirms stādīšanas vēlreiz kārtīgi augsni uzirdini un tikai tad liec tajā ‘Pissardii’ saknes.

■ Stādot sakņu kaklu atstāj aptuveni 4 cm virs augsnes līmeņa, tad augsni nedaudz piespied ar rokām un pēc tam uzber vēl kādus 2 cm irdenas, bagātīgas augsnes – to nepieblīvē. Kad kociņš iestādīts, kārtīgi salaisti un apdobi nosedz ar mulču. Ja laiks ir sauss un lietus līst reti, turpini laistīt reizi divās nedēļās un neskopojies – pāris ūdens spaiņi būs tieši laikā.

■ Regulāri rūpējies par apdobēm: izravē nezāles, uzrušini, lai ķirškoka saknēm vieglāk uzņemt skābekli. Pavasarī apdobēs iestrādā labi satrūdējušu kompostu, bet rudenī dod kāliju saturošu mēslojumu, lai uzlabotu ziemcietību, jo ‘Pissardii’ baidās no Latvijas ziemām. Tāpēc rudenī to kārtīgi salaisti, mulčē apdobes. Pirmajos gados vari pat siltināt stumbru vai ietīt agroplēvē.  

■ ‘Pissardii’ slimo reti, tomēr reizi pa reizei lapas apgrauž laputis vai maijvaboles, daži zari var nokalst, bet uz lapām mēdz parādīties miltrasa. Tad talkā ņem tautas līdzekļus, bet sausos zarus izgriez un sadedzini. Visefektīvāk no slimībām var izvairīties, regulāri veidojot vainagu, lai tajā iespīd saules gaisma un gaiss tiek pie katras lapiņas.

Interesanti!

● Pirmo ‘Pissardii’ ķiršveida plūmi uz Eiropu no Irānas esot atvedis zinātnieks Pisardi. Viņa uzvārdā arī nosaukts skaistais koks.