Pavasara uzticamais pavadonis - skābenes. Populārākās šķirnes un padomi, kā iegūt labāku ražu

Kur skābenei patiks vislabāk?

Agrai ražai vislabākās ir dienvidu un dienvidaustrumu nokalnes, kur ātri nokūst sniegs. Vieta, kuru atvēlēsi, jāatbrīvo no nezālēm, īpaši – vārpatas. Skābenes aug dažādās augsnēs, tostarp arī skābās, īpaši labi – mitrās, auglīgās, smilšmāla, neitrālā. Tās patērē daudz barības vielu, tāpēc nepieciešama auglīga, labi apstrādāta vieta dārzā. Lapu augšanai īpaša nozīme ir slāpeklim – nabadzīgā augsnē lapas izaug sīkas un negaršīgas. Arī ēnā augušām skābenēs ir mazāk vitamīnu un lapu. Labākie skābeņu priekšaugi ir agrie kāposti, kartupeļi, burkāni, bietes, pētersīļi, salāti, spināti, dilles un redīsi.

Vislabāk sagatavot augsni jau rudenī: pārroc lāpstas dziļumā, iestrādā kūtsmēslus vai kompostu (spaini uz kvadrātmetru), ēdamkaroti superfosfāta un kālija mēslojuma. Pavasarī augsni uzecē, lai tā neizžūtu, vēlreiz pārroc, iestrādājot ceturtdaļspaini trūdzemes un tējkaroti amonjaka nitrāta. Pirms sēšanas vēlreiz pārskati, vai nav nezāles. Sēj gan agrā pavasarī, gan vasarā, gan rudenī uz ziemu. Agrā sēšana šāgada ražai jāveic, tiklīdz augsne ir gatava darbam. Vasarā jāsēj jūnijā, jūlijā – tās paspēs labi iesakņoties un bagātīgi ražos nākamā gada maijā (bet neaizmirsti vadziņas regulāri aplaistīt!). Sēšanu uz ziemu veic vēlā rudenī, piesalušā zemē, iepriekš sagatavotās vagās, kuras pēc tam apber ar sausu trūdzemi, lai sēklas līdz salam neizdīgtu; ražos nākamajā gadā.

Sējai vislabāk izmantot viengadīgas vai divgadīgas sēklas. Ja tās izmērcēsi, pirmie dīgsti parādīsies jau 8.–10. dienā (nemērcētām – pēc divām nedēļām). Parasti skābenes sēj rindās 2–3 cm dziļumā ar attālumu starp rindām 25–30 cm. Sējot vasarā, kad augsne ir sausāka, sēklas iestrādā 3–4 cm dziļumā, pēc tam sējumu mulčē ar kūdru vai trūdzemi. Jaunos dzinumus retina 4 cm attālumā, bet, kad parādās 3–4 lapas – 7–8 cm attālumā. 

Lai būtu lielāka raža

Skābenes regulāri ir jāirdina un jāravē, jālaista un jāpiebaro, jānokniebj ziedkopas un jāapgriež lapas. Otrajā un nākamajos gados agri pavasarī tās jāattīra no vecajām lapām, jānogriež kāti un jāsamēslo ar pilnvērtīgu minerālmēslojumu – uz kvadrātmetru pa tējkarotei amonjaka nitrāta, superfosfāta un kālija mēslojuma vai – ar svaigiem kūtsmēsliem, kas 6–8 reizes atšķaidīti ar ūdeni.

Lai agrā raža būtu lielāka, vagas 10–12 dienas līdz sniega kušanai pārber ar pelniem vai kūdru un apsedz ar polietilēna plēvi. Tādu pašu efektu var panākt, apsedzot skābenes ar plēvi uz ziemu.

Vasarās skābenes mēreni jālaista, sausā laikā – pamatīgāk. Sezonā 3–4 reizes augsne rindu starpās jāirdina. Skābenes var novākt, kad lapas ssaniegušas 10 cm garumu, proti, maija beigās. Pirms lapu nogriešanas dobi izravē!

Saimnieciskie padomi

● Vislabāk griez skābenes no rīta 3–4 cm virs zemes. Lai skābenes nepāraugtu, ziedkopas, kas parādās, nogriez pēc iespējas ātrāk. Vasaras laikā varēsi griezt 3–4 reizes; lapas ataug 20 dienu laikā. Pirmajā gadā no kvadrātmetra varēsi dabūt nepilnu kilogramu vienā reizē, vēlāk – aptuveni 2 kilogramus.

● Interesanti, ka skābenes var audzēt kā telpaugu – istabā, podā visu cauru gadu.

● Skābenes glabā polietilēna maisiņos vai kārbās ledusskapī līdz 2 nedēļām vai arī, ātri sasaldētas, saldētavā.

● Sēklu iegūšanai atstāj dažus augus 15–20 cm attālumā citu no cita. Sabrūnējušās ziedkopas nogriez, sasien buntītēs un 10 dienas žāvē labas ventilācijas telpā, pēc tam novāc sēklas.

Pievērs uzmanību šīm!

‘Belvila’ – sena ziemcietīga šķirne, kas pēc kvalitātes nepiekāpjas jaunajām. Bagāta ar C vitamīnu, karotīnu, mikroelementiem. Biezās lapas parādās jau agrā pavasarī. Sezonā var novākt līdz 7 kg no kvadrātmetra.  Lieto svaigas, vārītas, konservētas.

‘Smaragda Sniegs’ – ļoti ražīgas. No dzinumiem līdz novākšanai paiet 45–52 dienas. Sēklas var sēt gan pavasarī un uz ziemu, gan vasarā. Lapu rozete ļoti dekoratīva. Ražība – līdz 7,5 kg uz kvadrātmetru. Lapas ar patīkamu garšu, lieliskas zaļajos salātos.

‘Malahīts’ – ziemcietīga, agri ražojoša, skaistām lapām ar viļņainām malām, kas pārsteidz ar ataugšanas ātrumu: 40–45 dienās. Lapas 10–15 cm garas, sakārtotas uz augšu vērstā rozetē.

‘Platlapu’ – šķirne kļūst arvien populārāka. To var griezt jau 40.–45. dienā pēc dzinumu parādīšanās. Garas, olveida lapas garā kātā. Ražība līdz 8 kg uz kvadrātmetru. Ziemcietīga, var audzēt vienā vietā 4–5 gadus. Pēdējo reizi griež augustā, lai augs paspēj sagatavoties ziemai.

‘Liellapu’ – viena no agrīnākajām šķirnēm (30–45 dienas no dzinumiem līdz ražai). Ļoti patīkama garša. Veido maz ziedkātu.

‘Spinātu’ – agri ražojoša šķirne, kas atgādina spinātus, nav skāba, diezgan ziemcietīga.

Ņem vērā! Skābenes ir bagātas ar organiskajām skābēm un minerālvielām, taču vēlāk, karstā vasarā, tās iemanto vairākas cilvēka organismam kaitīgas īpašības – paaugstinās skābeņskābes koncentrācija, kas izraisa smilšu un akmeņu rašanos nierēs, podagru un citas kaites.