Dūmu detektori izglābuši vairāk nekā 300 ugunsgrēkos
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika par šā gada deviņiem mēnešiem rāda, ka no visiem valstī reģistrētajiem nepilniem 6000 ugunsgrēku viena ceturtā daļa jeb 1463 notikuši mājokļos.
Šajā laikā ugunsnelaimes piedzīvotas 997 daudzdzīvokļu ēkās vai dzīvokļos 310 individuālajās mājās, 125 dārza mājās, 18 vasarnīcās, 13 cita veida būvēs. Bojā gājuši 69 cilvēki, lielākā daļa no traģiskajām ugunsnelaimēm arī notikusi mājokļos.
Vienā dienā seši bojā gājušie
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība – ikvienā dzīvoklī un arī dārza mājā jābūt vismaz vienam dūmu detektoram, bet privātmājā – katrā stāvā. Detektorus ieteicams uzstādīt arī citās dzīvošanai pielāgotās būvēs, piemēram, istabās, kas izbūvētas saimniecības ēkās. Privātmāja papildus jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu.
Neraugoties uz likuma prasību, VUGD informācija liecina, ka 400 degušajos mājokļos tas nebija izdarīts. Piemēram, traģiskajā 22. janvārī ugunsnelaimēs Ludzā, Rīgā, Rēzeknes novadā un Vecpiebalgā gāja bojā seši cilvēki, un nevienā mājoklī nebija uzstādīts dūmu detektors.
Pamanīja laikus
Toties 306 ugunsgrēki pamanīti, pateicoties detektoriem, vēl 47 gadījumos nostrādājusi automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, un mājokļa iemītniekiem bija iespēja novērst aizdegšanos pašā sākumā vai atstāt piedūmotās telpas un izsaukt ugunsdzēsējus.
Piemēram, 6. janvārī pulksten 4.36 ugunsdzēsēji steidzās uz izsaukumu Rīgā. Divstāvu mājas dzīvoklī dega mēbeles, bet kāpņu telpā bija iedarbojies dūmu detektors, un pirms glābēju ierašanās kaimiņš, riskējot ar savu dzīvību, izglāba piedūmotajā dzīvoklī esošu cilvēku, kurš nodots mediķiem.
Visbiežāk ugunsgrēki izceļas diennakts tumšajā laikā, kad bijis grūti nelaimi pamanīt laikus. Iemesli visbiežāk ir neuzmanīga rīcība ar uguni, trešdaļā gadījumu cilvēku bojāejas iemesls ir neuzmanīga smēķēšana, piemēram, guļot dīvānā. Šie ugunsgrēki nav platības ziņā lieli, bet kaitīgākais ir tieši sadūmojums. Ja mājoklī būtu dūmu detektors, iespējams, būtu bijusi iespēja izglābties.
Būs pārbaudes
Nākamgad VUGD palielinās plānoto ugunsdrošības pārbaužu skaitu mājokļos, taču atgādina, ka Ugunsdrošības noteikumu mērķis nav sodīt, bet pasargāt. Līdz šim VUGD prioritāri veica pārbaudes tikai tajos mājokļos, par kuriem saņemti iesniegumi vai sūdzības, vai bija notikuši ugunsgrēki.
VUGD amatpersonas par plānotajām pārbaudēm iepriekš informē mājokļa īpašniekus, pārvaldniekus vai īrniekus. Veicot neplānotās pārbaudes, jāuzrāda VUGD lēmums. Ierodoties uz pārbaudi, amatpersona ir dienesta formas tērpā, nosauc vārdu, uzvārdu, amatu un uzrāda dienesta apliecību. Ugunsdrošības inspektors nekad neprasīs samaksu par pārbaudi. Ārkārtējās situācijas laikā dzīvojamās telpās pārbaudes nenotiks.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. pants par ugunsdrošības prasību neievērošanu paredz fiziskajai personai brīdinājumu vai naudas sodu no 30 līdz 280 eiro, juridiskajai – no 280 līdz 1400 eiro.
Kas jāzina par detektora apkopi
- Līdzīgi citām ierīcēm arī dūmu detektoram ir savi lietošanas nosacījumi. Atkarībā no ražotāja pamācības reizi nedēļā vai mēnesī jānospiež kontroles poga uz detektora korpusa un jāsagaida signāls. Ja detektors izplata skaņu, tas ir darbspējīgs.
- Vismaz reizi gadā detektoru ieteicams atvienot no stiprinājuma pie griestiem un notīrīt putekļus.
- Nepieciešams laikus nomainīt baterijas, par ko atgādinās arī pats detektors, raidot īsus skaņas signālus.
- Ierīces darbības pārbaudei nevajadzētu izmantot cigareti vai citu dūmu avotu, jo darbspējīgs detektors, sajūtot dūmus, turpinās dot nepārtrauktu spalgu skaņas signālu.
