Vai tiešām vīruss nāk par labu gaisam? Latvijas gadījums rāda pretējo

Pēc Eiropas Vides aģentūras vērtējuma, Latvijā 2015. gadā sliktas gaisa kvalitātes dēļ priekšlaikus dzīvību zaudējuši gandrīz 2000 cilvēku, un tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā.

Divreiz mazāk slāpekļa dioksīda

Pēc Eiropas Vides aģentūras datiem, vairākās vietās, it īpaši lielās pilsētās, novērojama slāpekļa dioksīda (NO2) daudzuma mazināšanās. Līdzīgi novērojumi veikti arī Latvijā. Viens no iemesliem – paliekot mājās, mazāk braucam ar auto.

“Gaisa piesārņojumu mēra Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī un Rucavā. Rucava ir lauku fona stacija, kas fiksē arī pārrobežu piesārņojumu. Pārējās pilsētās ir pilsētas fona stacijas un transporta piesārņojuma avotu stacijas,” Kas Jauns Avīzei stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Pelēķe.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, NO2 daudzumā gaisā novērojamas krietns samazinājums tieši aprīlī un maijā – laikā, kad epidemioloģiskie ierobežojumi bija visstingrākie. Šajos mēnešos NO2 daudzums mazinājies gandrīz divtik.

Sahāras smiltis līdz pat Latvijai

Tomēr putekļu daļiņu (PM10) daudzumam ir pretējs efekts. Pērn pieļaujamais diennakts pārsniegums novērots vienreiz – aprīlī. Pelēķe norāda, ka tas ļoti neraksturīgi novērots visās stacijās un pie vainas bijusi smilšu vētra Sahāras tuksnesī, kas smiltis un putekļus izplatīja visā Eiropā.

Turpretim šogad pieļaujamās normas pārsniegtas vairākkārt – gandrīz 50 reižu, visvairāk Rīgā, Brīvības ielā. “Pavasarī pārsniegšanas gadījumu skaits norāda uz ielu kaisīšanas materiāla lietošanu un to atrašanos uz ceļa virsmas, vasarā koncentrācijas pieaugumu veicina arī beznokrišņu periods, lēns vējš un siltie laika apstākļi, kad tiek samazināta piesārņojuma izkliedēšanās,” skaidro Pelēķe. Ziemā cieto daļiņu izcelsmes avots pārsvarā ir individuālās saimniecības un kurināmais.

Varētu domāt, ka neskaitāmi atceltie lidmašīnu reisi mazinātu gaisa piesārņojumu. Kaut arī aviosatiksme gaisa kvalitāti ietekmē, šīs izmaiņas nav tik ievērojamas, no kopējās izmešu masas pat aviācijas labajos laikos tie ir tikai divi līdz divarpus procenti. Daudz lielāku iespaidu atstāj rūpniecība, sabiedriskais un privātais transports, apkure.

Tendences grūti paredzēt

Prognozēt gaisa kvalitātes tendences ir grūti, jo tā atkarīga arī no faktoriem, kuri nav cilvēka ietekmē. Piemēram, līdz 2018. gadam gaisa kvalitāte pamazām, bet uzlabojās, bet tad 2018. gads šo statistiku nedaudz mainīja, jo Latvijā bija sausākais gads novērojumu vēsturē un arī trešais siltākais.

“2018. gadā bija tikai divi mēneši, kad nokrišņu bija vairāk par normu, bet kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 32% zem gada normas, kas ir mazākais novērojumu vēsturē kopš 1924. gada. Šī situācija radīja piesārņojošo vielu koncentrācijas pieaugumu,” skaidro Pelēķe.

Situāciju Rīgā ietekmē arī pilsētas uzbūve. Mūsu galvaspilsētai ir kanjona tips – šauras ielas un augstas ēkas, tas nozīmē, ka nelabvēlīgos laika apstākļos nenotiek kārtīga putekļu izkliede. To var redzēt arī cieto daļiņu pieaugumā šogad.

Slāpekļa dioksīda uzskaitē un tā saistībā ar autotransportu Rīgā veikt precīzus aprēķinus ir grūti, jo kopš 2016. gada stacija, kas mērīja NO2 Valdemāra ielā, nedarbojas. Pagaidām tikai izpētīts, kur uzstādīt jaunu.

Piecgades plāns Rīgai

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inese Gulbe atzīst: “Lai arī kopumā gaisa kvalitāte Rīgā ir vērtējama kā salīdzinoši laba, tomēr atsevišķās Rīgas pilsētas vietās piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniedz normatīvus, tāpēc Rīgas dome ik pēc pieciem gadiem izstrādā un realizē rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai.”

Departamentam ir trīs stacijas, kuras veic gaisa piesārņojuma uzskaiti – Mīlgrāvis Mīlgrāvja ielā 10, Brīvības iela Brīvības ielā 73 un Pārdaugava Kantora ielā 32. Tajās mēra šādu kaitīgu vielu daudzumu gaisā – NO2, sēra dioksīdu, ozonu, ogļūdeņražus, tajā skaitā benzolu, un cietās daļiņas PM10.

Pašlaik rit jauna piecgades plāna izstrāde, bet pagaidām spēkā ir Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.–2020. gadam. Tā paredz dažādus pasākumus, lai mazinātu gan transporta, gan mājsaimniecību radīto piesārņojumu.

“Ņemot vērā to, ka autotransports ir viens no lielākajiem piesārņotājiem pilsētā, liela daļa no gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem ir saistīti tieši ar transporta un satiksmes infrastruktūras pilnveidi,” teic Gulbe.

Viņa apstiprina, ka kopumā gaisa piesārņojums ievērojami mainījies nav, tomēr citādi ir izcelsmes avoti: “Ja cilvēki vairāk sēž mājās, pavasarī tās vairāk jākurina, ja sabiedriskajā transportā braukt ir riskanti – vairāk pārvietojas privātajās mašīnās. Kā izriet no domes monitoringa staciju sniegtās informācijas, ieviešot ārkārtas stāvokli, īstermiņā jūtamas izmaiņas nav notikušas.”

Piesārņotākās pilsētas Latvijā

Valsts līmenī ir izstrādāts Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam. Tajā izklāstīta gaisa kvalitātes situācija Latvijā un plānotie soļi, lai to uzlabotu. Plānā atzīts, ka pēc Pasaules veselības organizācijas standartiem gaisa piesārņojums pārsniedz pieļaujamo daudzumu Rīgā, Rēzeknē un Liepājā. Galvaspilsētā – arī robežlielumus, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos.

Lai situāciju uzlabotu, izvirzīti deviņi virzieni, kuros dažādas ministrijas solās strādāt. Daži no tiem ir: “energoefektivitātes paaugstināšana ēkās, nodokļu sistēmas pilnveidošana, emisiju mazināšana lauksaimniecības sektorā”. Ņemot vērā skaudro situāciju Rīgā, īpašs uzsvars likts uz galvaspilsētu.

Pagaidām var secināt, ka Covid-19 ierobežojumi nav krasi mainījuši gaisa piesārņojumu ne uz labo, ne slikto pusi. To varētu izskaidrot ar faktu, ka Latvija nav pasaules mēroga industriālais centrs un, kaut arī nav ideāli, ikdienā ar milzīgu piesārņojuma daudzumu neizceļamies.

Gaiss kļūst tīrāks, bet tikai uz laiku

Citāda situācija pandēmijas iespaidā bija novērojama citviet pasaulē. Piemēram, Ķīnā, kas izceļas ar milzīgu piesārņojuma ražošanu, cenšoties apturēt koronavīrusa izplatību, noslēdza vairākas pilsētas uz vismaz trīs nedēļām.

Noslēgtajos reģionos no janvāra līdz februārim bija novērota vērā ņemama gaisa piesārņojuma mazināšanās, vietām pat 90% liels kritums noteiktiem izmešiem. Tik ievērojama cilvēka ietekme uz piesārņojuma mazināšanos vēl nekad nav novērota. Tomēr ar visām izmaiņām kopējais gaisa piesārņojums Ķīnā joprojām pārsniedz Pasaules veselības organizācijas noteiktos standartus, turklāt tagad viss ir atpakaļ vecajās sliedēs un pat ar uzviju.

Eiropas Vides aģentūra apkopoja datus no aptuveni 3000 gaisa kvalitātes monitoringa stacijām visā Eiropā un atklāja, ka visās pilsētās, kur noteikti stingri ierobežojumi, gaisā samazinās slāpekļa dioksīds. Tā galvenais izcelsmes avots ir transportlīdzekļi, tāpēc izmaiņas var izskaidrot ar faktu, ka iedzīvotājiem vajadzēja palikt mājās un kustība bija pamatīgi ierobežota.

Piemēram, Bergamo Itālijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, slāpekļa dioksīda koncentrācija gaisā kritās par 47%, Spānijas galvaspilsētā Madridē par 41% un Barselonā pat par 55 procentiem.

Tāpat kā Latvijā, arī citviet Eiropā cieto daļiņu daudzums gaisā būtiski nav mainījies, kaut gan Eiropas Vides aģentūra prognozē, ka tas tomēr mazināsies. Līdzīga tendence vērojama ASV.

13%

nāves gadījumu Eiropā cēlonis ir vides piesārņojums, un tas veicina vēzi un sirds slimības, teikts Eiropas Vides aģentūras ziņojumā. Gaisa piesārņojums vainojams vairāk nekā 400 000 pāragras nāves gadījumu ik gadu Eiropas Savienībā, paziņojusi aģentūra, atzīmējot tā saistību ar elpvadu, sirds un asinsvadu slimībām.

Otrs svarīgākais vides risks ir trokšņa piesārņojums, kas ilgtermiņā katru gadu izraisa apmēram 12 000 pāragras nāves gadījumu Eiropā. Galvenais tā avots ir autotransports. Eiropā vislielākais ar vides piesārņojumu saistīto nāves gadījumu īpatsvars – 27% – ir Bosnijā un Hercegovinā, trīsreiz vairāk nekā Islandē un Norvēģijā.

Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.