Rudens - asteru laiks. Audzēšana, kopšana, izvēle

Daudzveidīgās asteru šķirnes izveidotas no asteru ģints vienas sugas - Ķīnas asteres (Callistephus chinensis).

To, cik pavisam pasaulē ir asteru grupas un šķirnes, apgalvot neņemas neviens, jo ir gana daudz firmu, kas nodarbojas ar jaunu šķirņu selekciju - katru gadu klāt nāk jaunas šķirnes un arī pa kādai jaunai grupai.

Savulaik bija krūmu, adatu, peoniju, meistaru asteres. Bija stingrs reģistrs, kurā nekādas būtiskas pārmaiņas netika ieviestas. Tagad, kad tirgus ir brīvs, asteru šķirņu sortimentā pārmaiņas tiek ieviestas katru gadu.

Katra firma vēlas, lai tai vienīgai būtu ekskluzīvs šķirņu grupas nosaukums, un tādējādi pēc izskata līdzīgām šķirnēm ir atšķirīgi šķirņu grupas nosaukumi.

Tik dažādās asteres

Asteres atkarībā no šķirņu grupas ir ļoti atšķirīgas gan pēc augumiem, ziedkopām, ziedu izmēriem un līdz ar to arī pēc lietojuma. Lai varētu orientēties plašajā asteru klāstā, tās grupē pēc augumiem - zemākas, vidējas un augstākas asteres.
Zemākās asteres ir 15-25 cm garas, un tās patlaban ir vienas no pieprasītākajām. Zemās asteres stāda podos, balkonu kastēs un dobēs. Un rudenī dārzu centros var iegādāties podiņus ar uzziedinātām asterēm.

Vidēja garuma un garas asteres ir no 40 līdz 80 cm augstas, un tās ir paredzētas stādīšanai gan dobēs, gan griezto ziedu ieguvei.

Kurām krāsām dodam priekšroku

Latviešiem vislabāk patīk baltas un sarkanas asteres, kā arī ziedi dažādos zilos un rozā toņos. Pircēji ļoti iecienījuši asteru grupas Kompliments šķirni ar rozā ziediem un rupjām mēlziedu adatām, kuras ir nedaudz ieritinātas.

Asteru šķirņu grupas izvēle ir gaumes lieta. Kādam patīk vienkāršas formas asteres, kas atgādina margrietiņas ziedu. Šīs grupas asterēm raksturīgi, ka mēlziedi ir ļoti spilgtās krāsās, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc tās ir pieprasītas. Arī floristi labprāt kompozīcijās izmanto margrietiņas formas ziedus, bieži šīs asteres iekļauj līgavas pušķu veidošanā.

Latvijā ļoti iecienītas ir adatu asteres, bet, sākoties pirmajām rudens lietavām, trauslie mēlziedi kļūst brūni un neizskatīgi.

Dēstu audzēšana

Pirms iegādāties sēklas, jāzina, kādam mērķim asteres tiks audzētas - grieztajiem ziediem vai stādīšanai traukos un dobēs. Asteres nedrīkst iesēt pārāk agri, jo tad pirms izstādīšanas laukā dēsti var būt jau pārkoksnējušies - kvalitatīvus ziedus no tādiem iegūt nevarēs.
Marta beigās - aprīļa sākumā asteres sēj siltumnīcā, aprīļa beigās - dobē. Ja pavasaris ir gana vēss, asteres var sēt dobēs, kur apakšā palikti trūdoši, siltumu izdaloši materiāli - kūtsmēsli, komposts. Pāri dobei var pārklāt agrotīklu. Prakse rāda, ka, sējot asteres dobē, stādi ir spēcīgāki, izturīgāki un mazāk slimo - pretstatā tām, kuras audzētas siltumnīcā.
Dēstu audzēšanai optimālā temperatūra ir no 12 līdz 15°C. Lai dēsti būtu veselīgi, nepieciešams izmantot sterilu substrātu.

Izstādīšana

Asterēm nepieciešama saulaina vai arī nedaudz noēnota vieta, augsne - vidēji smaga, barības vielām bagāta. Ja asteres audzē vieglā smilts, stipri mālainā vai pārmitrā augsnē, tās pastiprināti slimos. Asterēm netīk svaigi kūtsmēsli, tādēļ augsni labāk ielabot ar kompostu. Viskrāšņākos ziedus varēs iegūt, ja augsnes reakcija būs pH 6,5-7,5.

Vai asteres var veidot?

Asterēm, tāpat kā citām puķēm, stāds ir veidojams. Ierobežojot ziedkātu skaitu, ziedkāti būs garāki, ziedi - kvalitatīvāki.

Novēlota uzziedināšana

Latvijas apstākļos grieztie ziedi tiek iegūti augustā, septembrī. Iespējama arī novēlotā uzziedināšana: ja dēstus sāk audzēt jūnija sākumā neapkurināmā siltumnīcā, ziedošus augus iegūst oktobrī. Tāda tendence ir gan pasaulē, gan šobrīd arī Latvijā. Tiesa gan, vēlai uzziedināšanai visas šķirnes nav piemērotas.

Maza auguma asterēm ir raksturīgi veidot krūmveidīgu vainagu, līdz ar to vienā podā nav nepieciešams piķēt vairākus augus. Bet, ja pods ir gana liels un gribas iegūt pēc iespējas kuplāku krūmu, tā var rīkoties.

Vai var ievākt sēklas?

Baltijas klimats nav piemērots kvalitatīva sēklas materiāla ievākšanai. Protams, ir rudeņi, kad sēklas nogatavojas, bet tām ir zema dīgtspēja. Firmas, kas nodarbojas ar sēklas materiāla ražošanu, ir atradušas reģionus, kur iespējams iegūt ļoti augstas kvalitātes sēklas. Savulaik asteru sēklām, kuras audzētas mūsu platuma grādos, dīgtspēja bija 40-50%, bet patlaban Latvijā tiek ievests sēklu materiāls, kam dīdzība ir 80-90%.
Lai gan asteres ir pašapputes augi, reizēm šķirnes savā starpā saziedas.

Der zināt:

• vienā gramā ir 400-700 asteru sēklu;
• sēklas profesionālajā iepakojumā nemainīgu dīgtspēju saglabā 3-4 gadus;
• sēklas jāuzglabā no +5 līdz +15 °C;
• pašu ievāktās sēklas dīgtspēju saglabās 1-2 gadus;
• laukā dēstus (ziedu griešanai) stāda 15 x 20 cm attālumā citu no cita.

Ar ko slimo asteres?

Daudzi jau ir pamanījuši, ka, gadu no gada audzējot asteres vienā vietā, tās kļūst vārgas, slimīgas un nīkulīgas. Rezultātā no krāšņajiem ziediem ne vēsts.

Fuzariālā vīte un stublāju pamatnes puve ir postošākās asteru slimības. Inficētie augi vīst, dažkārt tikai vienpusēji, ar laiku viss augs nobrūnē un aiziet bojā. Stublāja pamatne paliek brūna, bet, ja laiks ir mitrs, uz slimās vietas veidojas smilškrāsas apsarme.

Redzot slimības pirmās pazīmes, bojātie augi jāizrauj un jāiznīcina. Asteres ilgus gadus vienā vietā audzēt nevar. Ja nav iespējams mainīt augsni, tās ātri vien inficējas ar asteru vīti.

Augsnē fuzariālā vīte saglabājas 3-4 gadus, un tas nozīmē, ka asteres tajā pašā vietā var audzēt ne ātrāk kā pēc 4-5 gadiem.
Asterēm tīk svaiga zeme. Labākie asteru priekšaugi ir samtenes, ķiploki un sīpoli. Audzējot stādus, ari stādīšanas vietā, lai kaut nedaudz mazinātu šo postošo slimību ietekmi, vēlams iestrādāt trihodermīnu.

Asteru brūnplankumainība. Uz asteru lapām parādās brūni norobežoti plankumi, uz kuriem veidojas melni, sīki adatveida punktiņi, no kuriem veģetācijas laikā slimība izplatās uz veselajiem augiem, tos inficējot. Tā kā Infekcija pārziemo slimo augu atliekās, vēlams tos iznicināt. Ja asteru ir gana daudz, tad, parādoties pirmajām slimibas pazimēm, tās var apsmidzināt ar kādu no varu saturošiem fungicidiem.

Īstā miltrasa. Uz jaunajām auga lapām veidojas bālgana apsarme. Lapas iekalst, ziedi veidojas nekvalitatīvi. Saslimšanu ar īsto miltrasu veicina nepareizs augu mēslojums, biezs stādījums. Stipras infekcijas gadījumā miglo ar sēru saturošiem fungicidiem.

Asteru rūsa. Uz lapām parādās nelieli, gaiši brūni plankumiņi. Zem tiem lapas apakšpusē veidojas izaugumi ar putošām sporu kopām.

Konsultēja: Anita Onkele, SIA Onava direktore.