Karstums un raizes: vai taisnība, ka kondicionētāji izplata vīrusu?
foto: Unsplash
Noderīgi ikdienā

Karstums un raizes: vai taisnība, ka kondicionētāji izplata vīrusu?

Jauns.lv

Daudzās pasaules valstīs Covid-19 ierobežojumi kļūst maigāki, cilvēki pakāpeniski piepilda sabiedriskos transportus, ofisus, kafejnīcas, veikalus un sporta zāles. Atnācis arī karstums, kas daudziem liek prātot, vai vispār ir droši slēgt iekšā kondicionētāju, ja pandēmija vēl nav galā? BBC vēstī – zinātnieki uzskata, ka kondicionētāji tiešām var sekmēt vīrusa izplatību, tomēr tie nevar būt par vīrusa avotu, tāpēc ir svarīgi ņemt vērā, kur un kā tos izmanto.

BBC vēstī: izrādās, ka zinātnisku darbu šajā jautājumā ir maz, un iegūtos datus pagaidām nevar uztvert par reprezentatīviem. Pirmie par kondicionētāju lomu vīrusa izplatībā sāka runāt ķīniešu speciālisti, kuri pētīja inficēšanās shēmu kādā Uhaņas restorānā.

Zinātnieki noskaidroja, ka deviņi cilvēki, kuri sasirga arī Covid-19, sēdēja kondicionētāja tuvumā. Speciālisti pieļauj, ka vīrusu uz restorānu atnesa viena no apmeklētājām, kurai tikpat kā nebija simptomu. Viņa sēdēja iepretim kondicionētājam, bet vēlāk deviņi cilvēki, kuri sēdēja pie blakus galdiņiem, taču ar sievieti nenonāca tiešā kontaktā, uzrādīja pozitīvu testu.

Daudzi zinātnieki gan apšauba šī pētījuma reprezentativitāti.

Tomēr kāds atpazīstams ukraiņu ārsts “paķēra” šo ideju un izdarīja pats savu secinājumu: “Ja vīruss, ko mēs izelpojam, nonāk mākslīgi radītā klimata kontroles gaisa plūsmā, tad viss kļūst ļoti nopietni.”

Daudzi arī atminas kruīza kuģi “Diamond Princess”, kur saslima aptuveni 700 cilvēki no 3000 pasažieru, un liela daļa – jau pēc karantīnas ieviešanas. Mediķi pieļauj, ka kondicionētāji nospēlēja savu lomu.

BBC visi aptaujātie eksperti gan norāda, ka kondicionētājs pats par sevi nevar būt slimības izplatītājs, jo vīruss tiek nodots no cilvēka cilvēkam, tomēr viņi nenoraida iespējamību, ka kondicionēšanas sistēmas tiešām var palielināt infekcijas izplatības laukumu, ja telpā atrodas slims cilvēks.

Tas saistīts ar mehānismu, kā strādā gaisa atvēsināšanas sistēmas, proti, šīs ierīces sekmē to, ka notiek viena un tā paša gaisa cirkulācija. “Ir tāda prakse: ja ieslēdz kondicionētāju, pilnībā aizver logu. Kondicionētājs strādā tā, ka tas paņem gaisu, atvēsina to un izpūš atpakaļ. Tas rada cirkulāciju,” skaidro Ukrainas Veselības ministrijas Sabiedrības veselības centra speciālists Danila Brindaks.

Tāpēc tad, ja cilvēks klepo vai šķauda, gaisa plūsma no kondicionētāja var pārnest šos gaisa pilienus, tiesa gan – ne pārāk tālu. Eksperti norāda, ka nozīme ir arī virzienam, kurā notiek gaisa plūsma.

Vai tas nozīmē, ka būtu jāatsakās no gaisa atvēsināšanas ierīcēm? BBC norāda – nē. Eksperti uzsver, ka ilgstoša atrašanās tveicīgās telpās var būt vēl bīstamāka, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Galvenais padoms ir regulāri vēdināt telpas.

Tomēr ja ierīce tiek lietota mājās, kur ir kāds saslimušais, labāk atslēgt kondicionētāju un vēdināt telpas, kas ļaus samazināt vīrusa koncentrāciju telpā. Ja bez kondicionētāja nav iespējams, tad būtu svarīgi saslimušo aizvest tālāk no ierīces, kas pūš gaisu, un rūpēties, lai sasirgušais tiek izolēts.