Ko lai dara ar izdegušu zālienu?
Karstums ir pārbaudījums ne tikai cilvēkiem, tas var būt grūti panesams arī augiem. Ja puķu kasti un siltumnīcu var regulāri aplaistīt, ko darīt ar zālāju?
Sausā laikā arī labi koptā zālienā var parādīties sadzeltējuši laukumi, jo tā augi sargājas no bojāejas – tie ļauj iznīkt stublājiem, glabājot spēkus sakņu sistēmā. Līdz ar pirmajām kārtīgajām lietusgāzēm saknes atdzeras un dzen jaunus dzinumus. Zāliens pamazām atkopjas. Nereti ataug pat līdz melnzemei pilnīgi noputējis zāliens, tikai jābūt pacietīgiem un jāļauj zālītei saņemties.
Ja zāle neataug, atklājot neglītus tukšumus mauriņā, var uzirdināt augsni un pārsēt zāli. Nav jēgas sēt sēklas virs dzeltenajiem stublājiem – tām nebūs, kur iesakņoties, un pūles praktiski būs vējā. Zāliena sēklas ir kaprīzas un grūti ieaudzējamas.
Jārēķinās, ka pārsētā vieta rūpīgi jālaista un jāizvairās pa to staigāt pat mēnesi! Ātrāk zālienu var sakārtot, liekot velēnas ielāpus: ar lāpstu izņem zemi vismaz puslāpstas dziļumā un tukšo vietu piepilda ar citur saraktu, labi zaļojošu un blīvu velēnu. Piemīda velēnu un salaiduma vietas piepilda ar melnzemi. Ielāps rūpīgi jālaista, līdz redzams, ka tas labi ieaudzis.
