foto: Shutterstock
Padomju laika dzīve: kāpēc slavenajām "hruščovkām" pirmajos stāvos nav balkonu?
Noderīgi ikdienā
2020. gada 6. maijs, 13:57

Padomju laika dzīve: kāpēc slavenajām "hruščovkām" pirmajos stāvos nav balkonu?

Jauns.lv

Tipiskās Hruščova laika daudzdzīvokļu mājas jeb "hruščovkas" Latvijā sen vairs neceļ, taču tās joprojām ir aktuālas un pieprasītas dzīvošanai. Daudzi ir pamanījuši, ka padomju laika daudzdzīvokļu mājām balkonu ne tuvu nav tik daudz, cik to ir vēlāk celtajām daudzstāvenēm. Un visbiežāk balkonu nav tieši pirmā stāva dzīvokļiem. Kāpēc?

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Kas ir "hruščovka"

"Hruščovka" (krievu val. - хрущёвка) ir vārds, ar kuru sarunvalodā vai dažkārt mazliet nievājoši apzīmē trīs līdz piecu stāvu ķiegeļu ēkas vai blokmājas, kas masveidā tika būvētas PSRS laikā, kad valsti vadīja Ņikita Hruščovs. Mājas celtas pēc Vitālija Lagutenko projekta, vēstī Vikipēdija. 

"Hruščovkas" tika būvētas no 1961. līdz 1985. gadam. Šajās mājās ir zemi griesti (līdz 2,5 metrus augsti), viena līdz trīs istabas, tualete un vannasistaba vienā telpā, sienas ar sliktu skaņas izolāciju. Mājās nebija arī liftu.

foto: Shutterstock

Joprojām risinās strīdi par to, cik ilgi šīs ēkas spēs nostāvēt. Sākotnēji tās tika būvētas kā pagaidu risinājums uz gadiem 15-25, līdz PSRS uzvarēs komunisms un iedzīvotāji pārcelsies uz labākiem dzīvokļiem. Būvēšanas laikā tika domāts, ka to maksimālais mūžs būs 50 gadi. Lielākās strukturālās problēmas ir tieši dzelzsbetona paneļu hruščovkām, kuras nav iespējams kapitāli remontēt vai pārbūvēt. Kvalitatīvi celtas un uzturētas ķieģeļu hruščovkas varētu nostāvēt gadus 150, vēstī Vikipēdija.

Nākamā lapa: Raksta turpinājumā lasi - vairāki iemesli, kāpēc "hruščovkām" pirmajos stāvos nav balkonu

Tēmas