Nosēžas mājas pamati? Radušās aizdomīgas plaisas? Nav iemesla satraukumam - pacelsim atpakaļ!
„Esmu pārliecināts, ka, izmantojot savu tehnoloģiju, mēs varam iztaisnot pat Pizas torni,” mierīgi apgalvo Uretek vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.
Pamatīgāk iepazīstoties ar uzņēmuma līdz šim veiktajiem darbiem, ir jāatzīst, ka Reinera-Latiševa pašpārliecinātā nostāja nav bez pamata - tā piemēram, Uretek ir veiksmīgi atjaunojis nosēdušās veikala grīdas stāvokli 500 m2 platībā tikai dažu vakaru gaitā, turklāt tā, ka klientu apkalpošana netika ne uz brīdi pārtraukta.
„Patiešām, Tartu lielveikala „Prisma” grīdas atjaunošanas procesā vislielākais izaicinājums bija apstāklis, ka jārēķinās ar klientu apkalpošanas uzņēmuma darba īpatnībām. Ir zināms, ka, ja veikals ir slēgts ilgāk par divām nedēļām, tad klientu plūsmas atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni seši mēneši. Izmantojot tradicionālās grīdas koriģēšanas metodes, „Prisma” būtu jāslēdz uz aptuveni diviem mēnešiem, kas bija pilnīgi neiedomājami,” atminas Reiners-Latiševs. 500 kvadrātmetru grīdas platības izlīdzināšanas un stabilizēšanas darbi ilga kopumā četrus vakarus un naktis, netraucējot tirdzniecības centra ikdienas darbu.
Citā gadījumā Uretek dažu stundu laikā koriģēja uzņēmuma „Haapsalu Uksetehase” biroja betona grīdas.
Ļoti problemātiski ir būvniecības uzplaukuma laikā, t.i., 2007.-2008. gados celtie objekti, kuros netika veikta pienācīga grunts izpēte un nostiprināšana, kā rezultātā šobrīd nākas cīnīties ar pamatu, grīdu un infrastruktūru nosēšanās sekām.
„Piemēram, Tartu mēs pacēlām sākotnējā līmenī sešu dzīvokļu un divu koridoru betona grīdas, kā arī ārējās kāpnes 560 m2 kopplatībā, kas vietām bija nosēdušas pat par 4 centimetriem,” pastāstīja Reiners-Latiševs. Sešu pirmā stāva dzīvokļu sienās bija izveidojušās plaisas, turklāt viena no tām bija tik liela, ka no guļamistabas caur paisu varēja redzēt dzīvojamo istabu. Daudzdzīvokļu mājas grīdu stabilizācijas darbi ilga trīs darbadienas, un šajā laikā iedzīvotājiem savus dzīvokļus nevajadzēja pamest.
No klientu viedokļa Uretek tehnoloģija un darba process ir ļoti ērts, jo apakšējie slāņi tiek stiprināti, nebojājot grīdas segumu, un tas neprasa mēbeļu un interjera priekšmetu pārvietošanu. Grīdas virsmas noslogošana pat palīdz labāka rezultāta sasniegšanai.
Uretek var palīdzēt arī lielu infrastruktūras objektu problēmu novēršanā
Ar Uretek tehnoloģijas palīdzību var izlīdzināt arī sliežu ceļus un autoceļus. „Braucamās daļas nosēšanās rada dažādas problēmas. Pirmkārt, tā palēnina satiksmes kustību un rada sastrēgumus. Otrkārt, nosēduma vietās sāk uzkrāties lietus ūdeņi, kas mūsu klimatiskajos apstākļos sasalstot bojā ceļa segumu,” uzskaita Reiners-Latiševs. „Taču pats galvenais - autoceļu nosēšanās rada draudus visiem satiksmes dalībniekiem, jo, neatbilstošā ātrumā iebraucot bedrē vai uzbraucot uz izciļņa, transportlīdzeklis var zaudēt vadāmību.“
Tāpat pēc Reinera-Latiševa teiktā šādi ceļa nelīdzenumi ir īpaši bīstami lielākiem transportlīdzekļiem, piemēram, satiksmes autobusiem, jo bedres vai izciļņa radītais sitiens var apdraudēt pasažieru drošību. „Somijā bija šāds gadījums, kad ceļa sagums bija tā nosēdies, ka autobusa pēdējos sēdekļos pasažieri vārda tiešā nozīmē tika mesti ar galvām pret autobusa griestiem,” stāsta Uretek vadītājs. Uretek šos ceļa bojājumus novērsa vienas nakts laikā, turklāt uz darbu laiku tika slēgta tikai viena braukšanas josla.
Tāpat Uretek filiāles, kas darbojas dažādās pasaules valstīs, ir veikušas dzelzceļa sliežu stabilizāciju, neapturot vilcienu kustību, tikai darbu veikšanas periodā ierobežojot vilcienu kustības ātrumu.
Nezaudē laiku un naudu!
„Patiesībā klientam nevajadzētu gaidīt līdz pēdējam brīdim un atlikt problēmas risināšanu uz vēlāku laiku, jo pat mazākās līmeņa izmaiņas diemžēl ietekmē uzņēmuma ikdienu. Piemēram, nelīdzenas noliktavas grīdas palielina pacēlāju enerģijas un darba laika patēriņu. Tāpat pastāv risks, ka prece var no pacēlāja nokrist un sasisties, kas rada draudus arī strādājošo veselībai. Arī tehnika bojājas ātrāk, jo pacēlāji ir paredzēti darbam un līdzenas virsmas,” skaidro Reiners-Latiševs. „Problēmas risināšanas atlikšana noteikti tērē cilvēku laiku un uzņēmuma naudu.“
„Jebkuras plaisas liecina, ka ēkas konstrukcijā ir radušās nobīdes vai pārvietošanās. Tādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pie speciālista,” uzver Reiners-Latiševs. „Un, jo ilgāk mēs vilcināmies, jo lielāks ir nodarītais kaitējums.”“
„Haapsalu Uksetehase” AS tehniskais direktors Arvo Kaers: ātrs un kārtīgs darbs!
2007. gadā tika uzbūvēta „Haapsalu Uksetehase” jaunā durvju ražotne un administratīvā ēka. Tas bija būvniecības uzplaukuma perioda viskarstākais laiks un administratīvās ēkas celtniecībai tika piesaistīti celtnieki no Polijas. Bija neierasti saulaina un sausa vasara, un darbi ritēja ļoti raiti, neskaitot tās dīkstāves, kas bija saistītas ar domstarpībām starp vietējo uzņēmēju un poļiem saistībā ar atalgojumu. Jaunais cehs un administratīvā ēka tika pabeigta vēlā rudenī. 2008. gada pavasarī, pēc iekārtu un tehnoloģisko sistēmu uzstādīšanas, tika uzsākta ražošana. Tajā pat laikā administratīvajā ēkā ievācās arī durvju pārdošanas nodaļa un tehniskais personāls.
Sākotnēji šķita, ka viss ir kārtībā, taču pēc pāris gadiem ievērojām, ka nosēžas administratīvās ēkas 1. stāva grīdas. Vispirms izmaiņas ievērojām tikai dažos kabinetos, taču uz šī gada sākumu nosēdušās bija jau visu to telpu grīdas, kas piekļāvās ēkas ārsienām. Pavasarī pieņēmām lēmumu sākt grīdu renovāciju pa atsevišķām telpām. Tas nozīmētu izvākšanos no telpas, esošā lamināta demontāžu, OSB plākšņu nesošo siju izlīdzināšanu uz dzelzsbetona pamatnes un jaunu parketa ieklāšanu. Tā kā celtniecības darbi ir saistīti ar troksni un putekļiem, nolēmām tos atlikt uz vasaras kolektīvā atvaļinājuma laiku. Bijām pat noslēguši sākotnējo vienošanos ar būvuzņēmēju, taču maija beigās pamanījām reklāmu, kas piedāvāja nosēdušos konstrukciju pacelšanu un izlīdzināšanu ar ģeopolimēru ievadīšanas palīdzību. Sazinājos ar „Uretek Baltic”, lai iegūtu papildinformāciju. Firmas pārstāvji nekavējoties ieradās iepazīties ar situāciju un sastādīja cenas piedāvājumu. Jāatzīst, ka cena gan nebija tā lētākā, tomēr, izvērtējot visus „par” un „pret” argumentus un apspriežoties ar tiem, kam šādi darbi jau bija veikti, arī mēs izlēmām par labu šādai grīdu izlīdzināšanas metodei.
Pirms darba uzsākšanas tika veikta video apsekošana, kuras rezultātā noskaidrojās, ka būtiskā apmērā ir nosēdusies grunts zem dzelzsbetona plātnēm. Poļu celtnieki nebija to kārtīgi noblīvējuši, un arī sausie laika apstākļi neveicināja grunts pietiekamu nosēšanos.
Darbu gaitā zem dzelzsbetona plātnēm esošie tukšumi tika, zem 150 bar spiediena caur cokolos un grīdās izurbtām atverēm ar speciālu cauruļu palīdzību, aizpildīti ar divkomponentu ģeo-polimēru. Aizpildot tukšumus, pakāpeniski sāka pacelties arī visa grīdas konstrukcija. Process tika pastāvīgi kontrolēts ar lāzer nivelieri, saskaņā ar kura rādījumiem vislielākais pacēlums - tātad arī vislielākā grīdas nosēšanās - bija 44 mm. Visam procesam kopā ar sagatavošanās darbiem tika patērētas mazāk nekā piecas stundas, un nebija praktiski nekādu putekļu.
Īsumā: darbs tika paveikts ātri un kārtīgi, grīdas 90 m2 platībā ir atkal nolīmeņotas un līdzenas. Ceram, ka šis risinājums ir arī ilglaicīgs, jo pēc „Uretek Baltic” sniegtās informācijas, tehnoloģija tiek attīstīta jau vairāk nekā 40 gadus.
Reklāmas raksts sadarbībā ar URETEK.
