Vai Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcija patiešām radusies Rīgā?
Ziemssvētkiem ir vairākus gadsimtus sena vēsture, un katrai kultūrai raksturīgas savas svētku svinēšanas tradīcijas. Sena leģenda vēsta, ka Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcija aizsākusies tieši Rīgā, kur eglīte pirmoreiz rotāta 1510. gadā.
Ziemassvētki ir ikgadēji svētki gandrīz visās valstīs un kultūrās, tajos tiek svinēti ziemas saulgrieži un kristietībā arī Jēzus Kristus piedzimšana. Par Ziemassvētku laiku tiek dēvēts laiks no pirmās Adventes līdz svētkiem – četras nedēļas. Mūsdienās par svētku raksturīgākajām iezīmēm kļuvusi eglītes pušķošana, dāvanas un rotājumi, kā arī īpašās Ziemassvētku dziesmas, kuras dziedam vai klausāmies tikai šajā laikā. Ne visur šie svētki tiek dēvēti par Ziemassvētkiem. Svētku nosaukums angļu valodā christmas cēlies no senangļu cristesmasse un pirmo reizi lietots jau 11. gadsimtā. Arī svētku tradīcijas laika gaitā mainījušās, un to sākotnējā nozīme ļoti atšķiras no mūsdienu izpratnes par šiem svētkiem. Jau 350. gadā Romas bīskaps Jūlijs I pasludināja 25. decembri par svētku dienu, godinot Jēzus Kristus dzimšanu. Savukārt pareizticīgo baznīcā Ziemassvētkus atzīmē janvāra sākumā.
Svētku raksturīgākās iezīmes
Mūsdienās svētki nav iedomājami bez dāvanu saņemšanas un arī pasniegšanas prieka, un par to visu varam pateikties kristiešu Svētajam Nikolasam, kurš dzīvoja 4. gadsimtā un pasniedza dāvanas nabadzīgajiem cilvēkiem.
Kā radusies Ziemassvētku eglīte?
Sena leģenda vēsta, ka Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcija aizsākusies tieši Rīgā, kur eglīte pirmoreiz rotāta 1510. gadā. Ir zināms, ka eglīte atradusies Rātslaukumā un to izrotājuši Melngalvju brālības biedri. 1850. gadā eglītes rotāšanas tradīcija aizsākusies Vācijā un pamazām izplatījusies arī citās Eiropas valstīs.
Sākotnēji cilvēki eglīti rotājuši ar konfektēm, augļiem un no papīra gatavotiem rotājumiem. Vēlāk eglītes rotāšana kļuvusi par gaidītāko svētku tradīciju, kad ģimene kopā izvēlas eglīti un pēc tam to pušķo. Katrā pilsētā noteikti ir lielā egle, kas iedzīvotājus priecē visu svētku laiku. Svētku rotājumi ir ļoti svarīgi noskaņas radīšanā. Lampiņu virtenes, izgreznotie koki un skulptūras padara apkārtni krāšņu un izgaismo tumšo laiku.
Ziemassvētku zeķe, kas piepildāma ar dāvanām, nav mūsu kultūrai raksturīga svētku iezīme, taču līdz ar 21. gadsimtu tā pamazām ienākusi mūsu sadzīvē. Ne tikai skolās, bet arī darbavietās katrs atnes savu īpašo svētku zeķi, tad izlozē cilvēku, kuram nesīs dāvanas. Varbūt tavā klasē vēl nav šādas tradīcijas? Visi kopā varat to ieviest, tā dāvājot prieku cits citam.
Svētkus svinot kuplā ģimenes lokā, par neatņemamu sastāvdaļu kļūst arī svētku galds. Ierasts, ka galdā tiek celti deviņi ēdieni, lai nākamais gads būtu bagāts. Latviešu tradīcijās galdā tiek celti zirņi un pupas, lai nebūtu jāraud; cūkas šņukurs, putraimu desas, vistas cepetis, štovēti kāposti, lai pietiktu spēka; sautēti kāļi un burkāni, graudu biezputra, krāsnī cepti kartupeļi, pīrāgi un apaļi rauši. Galds parasti ir bagātīgi klāts, un uz tā noteikti jābūt arī maizei, sālim un ugunij, kas nesīs svētību nākamajam gadam. Ierasto ēdienu klāstam noteikti vari pievienot arī kādu jaunu un oriģinālu ēdienu, tā iepriecinot visu ģimeni. Neaizmirsti arī par paša ceptajām piparkūkām, kas ir svētku raksturīgākā garša.
Interesantas tradīcijas
Viena no latviešu interesantākajām svētku tradīcijām bija iešana budēļos jeb ķekatās. Ķekatnieki uzvilka dažādas maskas un gāja pie kaimiņiem, lai nestu svētību un aizdzītu ļaunos garus. Ķekatnieki tika laipni uzņemti, visi kopā dziedāja, dejoja un sēdās pie galda.
Lai saņemtu dāvanu, kas nolikta zem eglītes, noteikti ir jānoskaita dzejolis vai jānodzied dziesma. Ja neesi cītīgi mācījies dzejoļus pirms svētkiem, Ziemassvētku vakarā vari uzstāties ar paša sacerētiem, jo tad smieklīgi un interesanti būs visiem un arī dāvanu būsi godam pelnījis.
Lai sagādātu svētkus arī meža dzīvnieciņiem, sagādā burkānus, kartupeļus un citus dārzeņus, ar ko izrotāt eglīti mežā.
Dzīvnieciņi būs priecīgi par barību, un tu būsi paveicis jauku darbu.
Svarīgi atcerēties, ka šo svētku burvība slēpjas ne tikai dāvanās un bagātīgos ēdienos. Nozīmīgs ir laiks, ko pavadi kopā ar ģimeni. Noteikti ir vērts padomāt arī par cilvēkiem, kuriem neklājas tik viegli, tāpēc svētku laikā vari iesaistīties kādā labdarības projektā, apciemojot vientuļos cilvēkus un sagādājot svētkus arī viņiem. Ziemassvētki ir labestības un miera laiks, tapēc šajā svētku laikā varam pārdomāt visus savus labos un sliktos darbus, visu, kas aizvadītajā gadā piedzīvots, lai ar jaunu sparu gatavotos jaunajam gadam.
Zemeslode Ziemassvētku gaidās
Tuvojoties Ziemassvētkiem, pasaules pilsētu sirdīs arvien vairāk iedegas gaismiņas, parādās tirdziņi, rotājumi un labdarības pasākumi.
Kasjauns.lv / Foto: Ieva Makare/LETA / Lauris Nagliņš/LETA / Ieva Lūka/LETA/Shutterstock / AFP/Scanpix/LETA
