Kā radās Ziemassvētku simboli, kam ik gadu šķērdējam brangu naudu
Pagānisms, kristietība un mārketings - viss ir tā saplūdis un pārveidojies mūsdienu Ziemassvētku simbolos un rituālos, ka grūti atšķetināt sākumu. Svarīgākais gan saglabājas - tie ir gada lielākie svētki pasaulē.
10. Asistenti: Sniegbaltīte, ziemeļbrieži
Mūsu platuma grādos tradicionālā vecīša pavadone Sniegbaltīte ir dzimusi padomju kultorgu galvās, kad reliģiski kapitālistisko palieku Svētu Nikolasu jeb Santa Klausu vajadzēja aizvietot ar nākotnes sabiedrībai atbilstošu kadru. Par tādu izrādījās Salatētis (ģed moroz) no Aleksandra Ostrovska pasakas Sniegbaltīte, kam galvenā varone Sņeguročka ir mazmeita un palīdze. Savukārt ziemeļbriedis Rūdolfs ar sarkano degunu ir amerikāņu izgudrojums. Pēc 1823. gadā iznākušās Klementa Mūra poēmas Santa Klausa apciemojums visi zina: Santa Klausa kamanas velk astoņi lidojošie ziemeļbrieži.
Devītais brīnumbriedis uzradās tikai 1939. gadā, kad reklāmists Roberts Mejs izpildīja sava Čikāgas darba devēja pasūtījumu. Mejs izpildīja uzdevumu, aizņemoties ideju par neglīto pīlēnu un radot Rūdolfu, ziemeļbriedi ar fizisku defektu – kvēlojoši sarkanu degunu. Meja četrgadīgajai meitai Barbarai, uz kuras pirmās tika pārbaudīts jaunais reklāmas projekts, pret to iebildumu nebija, bet viņa darba devējs bija pārliecināts, ka Mejs grib viņu pazudināt, radot bērniem briedi ar dzērāja degunu. Tagad iebilst tikai zoologi, jo ziemeļbrieži nomet ragus jau līdz decembra vidum, briedenēm tie mainās pavasarī, proti, tas viss ir pasakas. Vēl kāds sīkums – saskaņā ar Santa Klausa ziemeļbriežu jebkuru vēsturisko atveidojumu tiem visiem, ieskaitot Rūdolfu, jābūt sieviešu dzimuma. Vajadzēja to iedomāties, tikai sievietes spētu vazāt resnu veci sarkanā samta tērpā cauru nakti pa visu pasauli!
