Vai ir vērts dārzā audzēt meža kadiķi?
Ir un nav – atbilde ir kā nūja ar diviem galiem. Ja vēlas audzēt kadiķi dekoratīvam nolūkam, tad ir vērts to darīt, bet, ja savas veselības labad un ogu (čiekuru) iegūšanas dēļ, tad stādīšanai un kopšanai nepieciešamo laiku labāk veltīt pastaigai pa kadiķu audzi mežā. Tik daudz ogu, cik vajadzētu vienai sezonai, mežā var salasīt vienā dienā.
Latvijā savvaļā lielākoties aug Zviedrijas kadiķis. Tam patīk saulaina, sausa, skraja vieta, kā arī visai liesa augsne, tāpēc tas labprāt aug priežu pamežos, izcirtumos, kāpās, pļavās, kur augsne ir diezgan kaļķaina. Ja gribas visā pilnībā izbaudīt apstākļus, kādos kadiķiem tīk augt visraženāk, der aizbraukt uz kaimiņzemi Igauniju, konkrēti – uz Sāremā salu. Tur gan liesajās pļavās, gan jūras piekrastē plešas tik bagātīgas kadiķu audzes, kādas pie mums Latvijā neatrast.
Kādi kadiķi ir piemēroti dārzam?
Stādu audzētavās var iegādāties dažādu formu kadiķus: kokveida, krūmveida, vēdekļveida jeb ložņājošos. Jārēķinās, ka kadiķiem ir dziļa sakņu sistēma un to mūžs ir ļoti ilgs – pat vairākus simtus gadu. Savvaļas kadiķi aug lēni, taču dārziem un apstādījumiem ir radītas ātraudzīgas šķirnes, kas dažos gados (3–4) izaug pusotru metru un vēl augstāki.
Vēdekļveida kadiķiem patīk saulaina, kā arī daļēji noēnota vieta, bet augsnes ziņā īpašu prasību nav, galvenais, lai tā nebūtu pārāk mitra un trekna. Līdzīgi apstākļi ir piemēroti arī citiem kadiķiem. Dārzā un apstādījumos augošajiem ir bagātīgs krāsu spektrs, sākot no tradicionālās tumši zaļās, līdz pelēkzaļai, dzeltenzaļai un citu toņu zaļajai krāsai, pat rudam un dzeltenam.
Ar ko jārēķinās, stādot kadiķi dārzā?
Izvēloties kadiķi, jārēķinās, ka atkarībā no šķirnes tas augs gan augstumā, gan platumā, tāpēc rūpīgi jāpiemeklē piemērota vieta. Ja gribas krāsu un formu ziņā daudzveidīgu kompozīciju, attālumam no stāda līdz stādam jābūt 80–100 centimetri.
Kadiķu krūmiem formu veido agrā pavasarī vai rudenī. Vispirms izgriež nokaltušos zarus, pēc tam apcērp zaļos dzinumus.
Cipresēm līdzīgos kadiķus, ko dēvē par kokveida kadiķiem, ziemā vēlams apsiet, lai sniegs neizgāztu un neizlauztu zarus un tie saglabātu glītu formu.
Savukārt ziemas beigās un agrā pavasarī kadiķus ieteicams pasargāt no pirmo spilgto saules staru iedarbības un apklāt ar agrotīklu.
Vai zināji?
* Kadiķi lielā mērā ir gaisa piesārņojuma indikatori – ja gaiss piesārņots, tie nīkuļo un neaug, ja tīrs – jūtas ļoti labi.
* Gan Vācijas novados, gan daudzviet Austrijā kadiķa zaru lika zem mājas pamatakmens, lai atbaidītu ļaunos garus un nodrošinātu jaunajai mājai svētību. Vēl tagad Austrijā veci lauku ļaudis, iedami garām kadiķu krūmiem, noņem cepuri.
* Arī Latvijā agrākos laikos gandrīz katrā lauku saimniecībā vai nu pie mājas, vai dārzā centās ieaudzēt kadiķi – mājas svētībai un cilvēku un lopu veselībai. Ikreiz, kad vajadzēja attīrīt māju no sliktas enerģijas, kvēpināja kadiķa zariņu, bet labai veselībai košļāja ogas.
* Lai pilnībā uzņemtu visas vērtīgās vielas, kadiķoga būtu jākošļā 20 minūtes.
