Piekrastē sācies jūras mēslu laiks

Aldis ir dzimis netālu no Pāvilostas, Ulmalē, bet tagad ir pāvilostnieks. Jūra viņam ļoti tuva jau kopš bērnības, tikai tolaik Ulmales pusē brīvas izejas uz pludmali nebija – daudziem jau aizmirsies, ka tur, Kolkā, Papē un daudzviet citur Kurzemes jūrmalu kā slēgtu teritoriju apsargāja padomju robežsargi.

Vairs nav kā agrāk

“Jūras mēslus sāku vākt 90. gadu beigās, un jūra tad izskaloja vairāk zāļu nekā tagad. Toreiz arī tie bija citādāki, salīdzinot ar mūsdienām. Pašlaik izskalotie atgādina vilnu – ir ļoti smalki, der vienīgi dārza mēslošanai. Atceros, padomju gados Latvijā bija rūpnīca agrouzņēmumā Nākotne Jelgavas pusē. Liela daļa nodoto jūras mēslu aizgāja Staburadzei un Laimai želejveida konfekšu gatavošanai. Es gan personīgi turp nevedu nemaz, jo biju vēl jauns,” stāsta Aldis.

Tagad jūras mēslus vāc tikai mazdārziņu saimnieki, agrāko apjomu vairs nav. “Kas tam par iemeslu, nevaru pateikt. Zinu, ka Liepājas pusē gan ir stipri daudz izskaloto aļģu, bet mūspusē – ar katru gadu mazāk,” teic Aldis. Viņš vāc arī dzintaru, daļu pārdod, jo uzpircēju netrūkst, bet Alda sieva arī pati apstrādā šos saules akmeņus.

Investori vairs nav redzēti

Aldis atceras, ka pirms trīs vai četriem gadiem no Ventspils ieradusies kundze, kura bija iecerējusi izveidot jūras mēslu pārstrādes rūpnīcu, līdzekļus piesaistot no Eiropas Savienības fondiem. Diemžēl ideja nav īstenojusies – vienreiz atbraukusi uz Pāvilostu, pēc tam nav redzēta. Pāvilostā bijuši arī jaunieši, kuri interesējušies par iespējām vākt jūras mēslus eksportam uz Ķīnu, bet arī viņi vairs nav manīti.  

Padomju gados pastāvējusi versija, ka jūras aļģes izmanto militārām vajadzībām, iegūstot jodu. “Baltijā tagad vienīgā jūras zāļu pārstrāde notiek Igaunijā, Sāremā salā, bet pēdējos gados maz par to dzirdēts. Igauņi savulaik arī pārpirka no agrofirmas Nākotne visas iekārtas, atbrīvoja sev tirgu, lai būtu vienīgie nozarē,” zina teikt Aldis.

Pirms apmēram septiņiem gadiem viņš pats žāvējis saulītē jūras aļģes, jo mēģinājis eksportēt uz Igauniju. Lielākie noņēmēji gan bijuši Krievija un Ukraina, bet sākās karš, un rūpals apstājies.

Sezona no oktobra līdz decembrim

Jūras mēslu sezona ir, sākot no oktobra, beidzot ar decembri, ja vien neiestājas auksta ziema ar ledu jūras piekrastē – tad viss apstājas. Daļēji iznāk vākt arī pavasarī, pēc ledus pazušanas, tikai jābūt pareiziem vējiem un viļņiem jānorimstas.
“Kur uzliek jūras mēslus, augi labi padodas, ir veselīgi, aug zili zaļi griezdamies. Ir versija, ka jūras mēsli satur kāliju. Ar tiem piebaro arī ābeles, bumbieres, puķes, zemenes. Kad Pāvilostā saimnieki turēja ragulopus, zemi mēsloja ar kūtsmēsliem, bet tagad, kad govju praktiski nav, mēslo ar jūras zālēm. Pāvilostas zeme ir kā kāpu smilts un nekas vairāk,” skaidro Aldis.

Patiesi vērtīgs mēslojums

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils izskaidro sīkāk: “Jūras mēsli – tās ir dažādu sugu jūras aļģes, parasti sārtaļģes vai brūnaļģes. Rudeņos jūra tās izskalo, kad ir spēcīgi vēji, kuri spēj aļģes atraut no jūras dibena, kur tās nostiprinājušās. Viss atkarīgs no tā, vai vēji ir spēcīgi un cik ilgi pūš.”

Kā mēslojums tas ir patiesi vērtīgs, jo satur vairākas būtiskas barības vielas – gan slāpekli, gan fosforu, gan kāliju. “Visi piejūras dārzeņaudzētāji to vienmēr izmantojuši kā mēslojumu – divus līdz četrus kilogramus uz kvadrātmetru. Var kartupeļiem paredzētajā zemē likt, var mulčēt, var ap zemeņu krūmiem klāt – nosedzot rindas, tas pasargā arī no kailsala,” iesaka Narvils.
Jūras mēsli katru gadu jāliek no jauna, jo sezonas laikā barības vielas tiek izmantotas. Vienīgi jāņem vērā, ka aļģes diezgan ātri sāk sadalīties, radot ne pārāk patīkamu smaku.