Rudens salnu dāvana - pīlādzis. Kad lasīt ogas, kā izmantot
„Pīliņģa nūja pie tam bijusi jātur ar tievgali rokā. Ja šis koks audzis mājas tuvumā, tad arī jau bijis pa daļai aizsargs pret dažiem ļaunumiem,” 1887. gadā grāmatā Latvijas ārstniecības stādi rakstījis E. Birzmanis. Ne velti mūsu senči pīlādzi uzlūkojuši par koku, kurš spējīgs pasargāt no raganām un paša nelabā.
Skaidro Juris Bušs, ārstniecības augu pazinējs, herbālists, Herbalistikas skolas dibinātājs Latvijā.
Kad lasīt ogas, un ko ar tām darīt?
Pīlādžogas parasti ievāc tikai pēc pirmajām salnām. Kāpēc? To garša zaudē specifisko rūgtumu, un, apēdot ogas, vēdera izeja nebūs šķidra. Tiesa, dabīgo rudens salnu veiksmīgi var aizstāt saldētava, kurā uz dažām stundām ieliek pīlādžogas.
Ogas jālieto svaigas iespējami ilgāk – pa 10–20 gramiem reizi dienā pirms ēšanas, lai uzlabotu pašsajūtu un uzturētu tīras asinis, aterosklerozes profilaksei un lai uzlabotu aknu darbību.
Protams, ogas var kaltēt temperatūrā, kas nepārsniedz 40 grādus, – uz pārtikas papīra izklāj ne tikai veselas ogas, bet arī samaltas. Malto ogu masas kārtai nevajadzētu būt biezākai par puscentimetru, jo, izklāta biezāk, slikti žūs un var sapelēt.
No ogām var spiest arī sulu: to parasti raudzē un iegūst patīkamas garšas vīnu. Sulai un vīnam ir tīkama buķete, ja to sajauc ar ābolu sulu. Svaigu ogu sula ir bagātīgs vitamīnu un mikroelementu avots. Nekarsētā sulā ir daudz aminoskābju, un tai ir augsta uztura vērtība. Lielais pektīnvielu daudzums uzlabo zarnu trakta attīrīšanos. Svaigo sulu var lietot arī tā sauktajās attīrīšanās kūrēs.
Ko satur kaltētas pīlādžogas
Ogās ir daudz cukuru, pektīnvielu, organisko skābju. Parasti tiek minēta vitamīnu bagātība – C, P, B2, E, folijskābe un karotinoīdi. Tomēr, iespējams, lielāka vērtība ir minerālvielām un mikroelementiem – kālijs, fosfors, dzelzs, kalcijs, magnijs, mangāns, cinks un varš padara ogu drogu par spēka kapsulu. Tāpat jānosauc sorbīnskābe, kam ir izteikti konservējošas (pretmikrobu) īpašības.
Ko gatavot no kaltētām ogām
Apēst tāpat. Svaigi samaltas kaltētas pīlādžogas var lietot ne vairāk par 50–60 gramiem, sadalot porciju vismaz divās daļās (lai lieki nestimulētu kuņģa skābes sekrēciju).
Lai saglabātu ogu dziednieciskās īpašības, no kaltētām ogām var gatavot auksta ūdens ekstraktu. 60–75 g kaltētu ogu iemērc vismaz uz 8 stundām 250 ml (glāzē) istabas temperatūras ūdens. Lieto pa ⅓ līdz ½ glāzes ekstrakta ar miecētajām ogām 2–3 reizes dienā neilgi pirms ēšanas, ja ir saaukstēšanās, hroniski aizcietējumi, saindēšanās ar pārtiku vai alkoholu, bet ne ilgāk par 5 dienām. Ja ir ateroskleroze, reimatisms, kā arī lai uzlabotu organisma vispārējo fizisko stāvokli, lieto pa ¼ glāzes 2–3 reizes dienā pirms ēšanas.
Ekstrakta vērtība ir miecētajās ogās.
Kaltētās ogas var samalt pulverī. Pīlādžogu pulveri var izmantot pārtikā, piemēram, kā piedevu, cepot mājās maizi. Sorbīnskābe, kas ir ogās, pasargās maizi no pelēšanas un ieskābšanas. Kā liecina Skandināvijas tautu pieredze, pīlādžogu pulveri nevajadzētu pievienot vairāk par 2 % no miltu masas.
Kaltēto ogu pulveri var izmantot arī kā pretmikrobu līdzekli, lai iepūderētu strutojošas brūces. Vēl tas ir efektīvs ārēji lietojams līdzeklis, kas var palīdzēt apturēt spēcīgu kapilāro asiņošanu.
Svarīgi! Augu drogu pulveri ātri zaudē savas īpašības, tāpēc tie jāizmanto trīs mēnešu laikā!
