Nozog miljonu un... staigā uz brīvām kājām
Grāmatveža profesija nu reiz ir viena no tām, kur var gadiem ilgi zagt un netikt sodīts.
Likums un taisnība

Nozog miljonu un... staigā uz brīvām kājām

Jauns.lv

Labu grāmatvedi grūti atrast, viņa jau gadu ir meklēšanā – tā vēsta anekdote. Pēdējo gadu kriminālhronika liecina, ka vairākas grāmatvedes ir ļoti pamatīgi iegrābušās savu darbavietu kasēs.

Ventspils tiesas priekšā stājusies trijotne, kas vainota, iespējams, vērienīgajā kases izzagšanā Latvijā. Uzņēmuma „Ventspils siltums” bijusī galvenā grāmatvede Indra Veinberga, abonentu nodaļas vadītāja Sarmīte Tunena un kasiere Argita Libkovska apsūdzētas 1 045 000 eiro zādzībā – gluži kā teicienā, ja zagt, tad miljonu.

Zaga gandrīz piecus gadus

Saskaņā ar apsūdzību viņas vienojās par naudas piesavināšanās shēmu, pie kuras ķērās 2006. gada janvārī. Gandrīz piecus gadus sievietes neviens nepieķēra.

Kasiere no klientiem pieņēma naudu par apkuri, izdeva maksājuma orderus, bet čeku neizsita. Maksājumus gan ierakstīja datorā, abonentu nodaļas programmā „Revidents”, taču neiekļāva grāmatvedības reģistros.

Veinberga un Tunena revidentiem sniedza nepatiesas ziņas, noklusējot par „Revidenta” eksistenci, tādējādi auditos neuzrādījās īstā aina. Parādu piedzinēji ņēma vērā „Revidenta” datus, tāpēc nevērsās pret tiem maksātājiem, kuru nauda patiesībā bija nozagta. Katru mēnesi apsūdzētās nozagušas 10–20% no veiktajiem maksājumiem.

Klienti necieta

Uzņēmums pirmo iztrūkumu atklāja 2010. gada novembrī, sākumā tikai 6000 latu par vienu mēnesi. Pētot tālāk, atklājās gadiem ilgusī shēma. Grāmatvedi un kasieri atstādināja no darba, Tunena 2010. gada maija beigās bija devusies pensijā.

„Ventspils siltuma” pārstāvis Ēriks Cars tiesā skaidrojis, ka piesavinātā nauda kopējā bilancē parādījās kā parādnieku summa. Salīdzinot ar „Pārventas siltumu”, nemaksātāju skaits procentuāli nav bijis lielāks, tāpēc aizdomas neradās, kaut patiesībā klienti maksāja kārtīgāk. Tā ka visi veiktie maksājumi bijuši iegrāmatoti, zādzība nekādā veidā neietekmēja ne maksājumu lielumu, ne tarifu.

Aiz restēm bijusi tikai pensionāre

Uzņēmums no apsūdzētajām prasa solidāri piedzīt nodarītos zaudējumus, tikai no Tunenas mazliet mazāk, jo pēdējos piecus mēnešus viņa noziegumā nepiedalījās. Šajā laikā bijušās kolēģes divatā pievāca vēl 39 000 eiro. Tunena un Libkovska tiesai vainu atzīst, bet Veinberga turas pretim. Maksāt zaudējumus negrib neviena – esot par daudz.

Viņas tiesā pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas Par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, par ko draud cietumsods no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu. Pensijā aizgājusī abonentu daļas vadītāja vienīgā īsu laiku pavadījusi apcietinājumā, trijotne ir atstāta brīvībā pret policijas uzraudzību.

Kopš „Ventspils siltums” 2010. gada novembrī vērsās policijā, pagājuši vairāk nekā pieci gadi. Tiesa lietu sāka izskatīt 2013. gada oktobrī, un ar dažnedažādiem pieteikumiem, un citām formalitātēm to izdevies krietni novilcināt.

“Ir smagi apzināties, ka, iespējams, noticis noziedzīgs nodarījums un iespējamie vainīgie ir darbinieku bijušie kolēģi. Tomēr no šādām situācijām, kad kāds nevēlas ievērot ne sabiedrībā pieņemtās morāles normas, ne likumus, nav iespējams izvairīties un paredzēt, ka kādi cilvēki vienosies apzagt citus,” teikts „Ventspils siltuma” paziņojumā.

Murjāņu grāmatvedei trīs gadi cietumā

Tiesu prakse liecina, ka šāda veida zagļus tomēr mēdz iesēdināt, kaut arī sodi var būt tādi paši kā kramplauzim, kurš lauku veikalā nozadzis degvīna kasti.

Murjāņu Sporta ģimnāzijas grāmatvede Sarmīte Jukšinska kopš 2013. gada decembra izcieš trīs gadu cietumsodu. Pēc vairāk nekā 25 gadus ilgā darba šajā skolā atklājās, ka kolēģu cienītā grāmatvede ir zagle. Izmantojot sev pieejamos kontus, viņa bija izveidojusi shēmu, kurā Izglītības un zinātnes ministrijai pazuda 50 541 eiro, Volejbola federācijai – 94 330 eiro, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai „Klintslejas 4” – 13 937 eiro.

Iznākusi brīvībā, viņa var mēģināt atgriezties profesijā, jo aizliegums ieņemt grāmatveža amatu bijis noteikts tikai uz diviem gadiem.

Apzog pat slimnīcu

Tiesas priekšā stājusies arī bijusī Preiļu slimnīcas galvenā grāmatvede Elizabete Sparāne, kuru apsūdz par teju 400 000 eiro izzagšanu no slimnīcas kontiem vismaz desmit gadus. Viņai jau 2013. gadā Preiļu rajona tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas, taču viņa to pārsūdzēja.

Latgales apgabaltiesa maijā nosūtīja lietu atkārtotai izskatīšanai Preiļu rajona tiesā. Lietas izskatīšana atlikta uz nenoteiktu laiku, jo apsūdzētajai nozīmēta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Nozagto naudu Sparāne tērējusi ikdienas tēriņiem, citām ģimenes vajadzībām, bērnu izglītošanai, vīra ārstēšanai un ceļojumiem.

Par 116 063 eiro piesavināšanos no Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas tiesas priekšā saukta grāmatvede un metodiķe skolotāja.

CSDD kasiere nozog 10 000 eiro

Latvijas Ārpolitikas institūta bijusī darbiniece Maiga Grava pirms vairākiem gadiem, veicot iestādes grāmatvedības uzskaiti un maksājumus, pārskaitījusi naudu uz savu kontu. Institūts tiesā pieteicis kompensāciju 8240 eiro apmērā.

Liepājas prokuratūra šovasar nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēts divu namu apsaimniekošanas uzņēmumu darbinieks, kurš piesavinājies komunālo maksājumu naudu – 190 464 eiro.

Novembrī Liepājas tiesa piesprieda vienu gadu nosacīti CSDD kasierei Dainai Saltikovai, kura apmēram gada laikā bija izzagusi 10 000 eiro, lai maksātu savu kredītu. Savādi, bet neviens iztrūkumu nemanīja. Saltikovai jāatmaksā 9950 eiro.

Maigie sodi sūta signālu: zodziet!

Krimināltiesību eksperts, Dr. iur., Saeimas deputāts Andrejs Judins domā šādi: “Tas, ka grāmatveži var ilgstoši veikt tik lielas zādzības, liecina, ka nav strādājusi iekšējā kontrole, ka attiecīgu interesi nav izrādījis ne Valsts ieņēmumu dienests, ne Finanšu policija. Šajā jomā galvenais ir uzņēmuma vadītāja uzticība grāmatvedim, cilvēkam, kas strādā ar finansēm, par kurām vadītājam bieži vien nav lielas sapratnes. Uzņēmuma direktors vai menedžeris var nesaskatīt problēmas, jo nav eksperts. Tā arī ir liela problēma, jābūt lielai iekšējai kontrolei.

Kāpēc noziegušies grāmatveži saņem salīdzinoši tik nelielus sodus? Grāmatvedis noziegumu izdarījis, piemēram, pirms četriem, pieciem gadiem un pēc tam dzīvojis godīgi, likumu nav pārkāpis. Krimināllikums par attiecīgu nodarījumu paredz sodu no tik līdz tik gadiem. Tad nu tiesnesis parasti šajos gadījumos piespriež sodu pēc mazākās mērauklas – nevis “līdz cik”, bet gan “no cik”. Ar to arī tas izskaidrojams.

Tiesnesis arī ņem vērā, ka notiesātais šādus noziegumus turpmāk neizdarīs, jo par grāmatvedi vairs nestrādās. Tas sūta signālu – zodziet, jo par to jau nekas liels nebūs! Mani uzmanīgu darījis fakts, ka par 218. pantu (par nodokļu nemaksāšanu) par diezgan lielu summu piesavināšanos ir piespriests mazs, pat nosacīts sods. Diemžēl kaitējums, ko nodarījuši negodīgie grāmatveži, bieži vien ir novērtēts nepietiekami, tas ir, piespriests pārāk mazs sods.”


Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock