Padomi glītam dārzam: lai cinniju dobe ir skaista visu vasaru
Cinnijas, kas īstenībā ir meksikāņu puķes, eiropiešu sirdis esot iekarojušas strauji, un, šķiet, tas ir uz ilgu laiku. 1796. gadā pirmoreiz tikušas iestādītas Anglijā, no kurienes tās samērā ātri izplatījušās arī citās mūsu kontinenta zemēs, kur stādītas tā dēvētajos zemnieku dārzos.
Savu vārdu tās ieguvušas, pateicoties vācu ārstam un botāniķim Gotfrīdam Cinnam no Getingenes, un nav vis cīnijas, kā daudzviet nepareizi raksta. Atkarībā no šķirnes cinnijas zied no vasaras sākuma līdz pirmajām salnām.
Kādas ir cinnijas?
Cinnijas grupē pēc to augstuma un ziedu formas.
■ Tā dēvētās milzu cinnijas, kuru ziedi var atgādināt dālijas vai līdzināties kaktusu ziediem, izaug pat metru augstas. Dobē tās labi izskatās kopā ar lauvmutītēm, kosmejām, dekoratīvajām salvijām.
■ Vidēji augstās cinnijas (līdz 60 cm) pašas ir piemērotas, lai aizpildītu tukšās vietas dobē, kur aug dažādu ziemciešu ceri, tādi, kuri pēc noziedēšanas vēl ilgāku laiku saglabā glītas lapas.
■ Zemās šķirnes (līdz 40 cm) labi iederas dobju apmalēs, akmeņdārzos un stādīšanai puķupodos un balkona kastēs. Kompozīcijās labi izskatās kopā ar atraitnītēm, puķutabaku, vasaras flokšiem, verbenām.
Ņem vērā
● Cinnijas labi izskatās arī garšaugu dobē, it sevišķi kombinācijā ar dillēm, ārstniecisko salviju (ar dažādu toņu raibajām lapām), izopu un lavandu.
