Kāpēc ceriņus labāk stādīt rudenī?
Ceriņus, audzētus podos, ir labi stādīt tad, kad beigusies veģetācija un augs gatavojas miera periodam. Augiem, kas audzēti konteineros, pa vasaru izveidojusies liela sakņu sistēma, tāpēc tos labāk iestādīt rudenī, jo podā saknes ir piedzītas līdz malām. Māca ceriņu audzētājs, stādaudzētavas "Vidzemes ceriņi" saimnieks Uģis Pīrs.
Pērkot stādu rudenī, tas maksās lētāk nekā nākamajā pavasarī, kad būs par gadu vecāks, pārziemojis un līdz ar to kļuvis arī dārgāks: augi ar lielu sakņu sistēmu audzētājam jāiestāda zemē, lai paaudzētu lielāku, vai arī jāpārstāda lielākā podā, un tas savukārt sadārdzina nākamā gada produktu.
Tātad – rudenī, pirmkārt, ceriņš maksās lētāk, otrkārt, tiks atšķetināts sakņu kamols, un augs, ielikts zemē jau tagad, labāk iesakņosies. Rudeņi pie mums ir silti, bet pavasarī, kad parādīsies pirmā saulīte un atsāksies veģetācija, augs jau būs savā vietā un nezaudēs laiku.
Stādot podos audzētu ceriņu pavasarī, tam ir lielāks stress: tas jāsagatavo, jāizbužina saknes, stāds jau vēlas intensīvi augt, bet tam vēl jāiegrozās savā vietā.
Pēc iestādīšanas ceriņš jāsamēslo ar rudens mēslojumu, piemēram, kālija sulfātu, lai augs nokoksnētos, un jānomulčē, lai tas ietu pie miera. Parasti iesaku saknītes apstrādāt arī ar līdzekli Kelpak, kas palīdz augam sagatavoties ziemai, uzlabo sakņu stāvokli. Stādīt var līdz laikam, kamēr nesalst pirksti, zāle vēl zaļa un lāpstu var iedurt zemē, tātad – līdz salam. Rudenī, kad laiks vēl silts, bet līst lietus un nav vairs sausuma, stādīšanas apstākļi ir ideāli.
1. Stādot ceriņu, iesaku izrakt palielu bedri – vismaz metru diametrā. Protams, svarīgi, kāda ir zeme, normālam augam nepieciešama liela bedre, lai saknēm ir, kur plesties. Ir pierādījies, ka ceriņš lielā bedrē ar labu zemi uzreiz aug daudz labāk. Es roku aptuveni 60 centimetru dziļu bedri, jo man ir mālaina augsne, taču ceriņam nepieciešama laba drenāža, tāpēc bedres dibenā lieku granti un akmeņus – lai lielā lietū neveidotos stāvošs ūdens un saknes nenopūtu. Atceries: stāvošs ūdens ceriņam ļoti nepatīk!
2. Izrokot bedri, augšējo velēnu iemetu ar zāli uz leju, jo, kad velēna satrūdēs, zaļumi būs labas barības vielas. Bedri piepildu ar kūdru vai komposta zemi. Vislabākā ir dārza augsne ar 6,5 vai 7 pH līmeni, kas nozīmē neitrālu, bet ne skābu, atjauktu ar granti, jo ceriņam patīk labi drenētas, bagātīgas augsnes, un, ja iespējams to augam piedāvāt, tas pateicīgi augs.
3. Pirms likšanas bedrē konteinera augam jāizbužina saknes, jo podā tās ir sablietējušās, savijušās un var sevi nožņaugt, kā tas arī bieži gadās. Pēc iestādīšanas ceriņu var pabarot ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, tomēr nevajag tos likt tieši uz saknēm – tā augs var sadegt. Nesen redzēju lielus ceriņus, kas bija aizgājuši bojā, jo saimnieki ap stumbru tuvu saknēm, tiem labu gribēdami, bija salikuši daudz zirga mēslu. Kaut arī mēsli jau bija satrūdējuši, mēslojums, vienalga, bija par stipru. Tāpēc kūtsmēslus neliec tieši pie saknēm, bet vismaz 40 cm atstatus – ūdens tiem sūcas cauri, un mēslojums būs pietiekams.
4. Pavasarī noteikti ceriņš ir jāpabaro ar minerālmēslojumu – tajā ir nepieciešamie mikroelementi, kas nav zemē.
Un atceries: ceriņš noteikti neaug uz āderēm, tādas vietas tam nepatīk!
