Tiesu izpildītājs dzērājšoferim draud atņemt māju
Kopš 2014. gada marta par braukšanu dzērumā draud bargs sods. Ja alkohola saturs asinīs vai izelpotajā gaisā pārsniedz 1,5 promiles, autovadītājam piemēro administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro un atņem autovadītāja tiesības uz četriem gadiem.
To paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149/15 pants. Ja sodu nesamaksā uzreiz, summa krietni palielinās. Tādās nepatikšanās 2014.gada vasarā iekļuva arī Jānis (vārds mainīts). Policijas mašīna piebraukusi, kad viņš jau bija apstājies savas lauku mājas pagalmā. Uz mājas kāpnēm policisti Jānim likuši iepūst alkometrā un auto evakuējuši uz maksas stāvlaukumu pilsētā.
Sods pieaug par vēl 800 eiro
Jānis tolaik bija bez darba un 1200 eiro lielo sodu nevarēja samaksāt. Par mašīnas glabāšanu stāvlaukumā bija jāmaksā 11 eiro diennaktī, nespēja samaksāt arī to. Par 50 dienām, ieskaitot evakuēšanas izdevumus, aprēķināja vairāk nekā 700 eiro. Automašīna pārgāja valsts īpašumā, taču to novērtēja ļoti lēti, par 400 eiro. Jānis uzskata, ka reālā vērtība bija ap 1400 eiro.
Mašīnu viņš zaudēja un vēl palika stāvlaukumam parādā ap 300 eiro. Klāt nāca 200 eiro par tiesu izpildītāja darbu, lai šo parādu piedzītu. Arī pie 1200 eiro soda pieskaitīti apmēram 300 eiro par tiesu izpildītāja darbu. Līdz ar to 1200 eiro soda vietā – jau 2000 eiro.
Vēlāk Jānis atrada darbu, gan par minimālo algu, un no tās grāmatvedība neko neieturēja. 2015. gada vasarā, kad Jānis saņēma gan algu, gan atvaļinājuma naudu, no šīs summas ieturēja 230 eiro. Tiesu izpildītājam ir divas piedziņas lietas – sods un parāds firmai par auto glabāšanu.
Novembrī tiesu izpildītājs ar ierakstītu vēstuli izsauca Jāni pie sevis, uz kaimiņu pilsētu, kur atrodas viņa birojs. Neierasties nedrīkst, jo to var traktēt kā nesadarbošanos. Tiesu izpildītājs Jāņa klātbūtnē piezvanīja viņa darbavietas grāmatvedībai, lai veic atvilkumus, atstājot Jānim pusi no minimālās algas, un šī prasība ir pamatota.
Cik naudas jāatstāj parādniekam?
Tiesu izpildītāja darbu reglamentē Civilprocesa likums un Tiesu izpildītāju likums. Tas, cik tiesu izpildītāj saņem no piedzītās summas, noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 451 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”.
No iekasētās summas vispirms apmaksā sprieduma izpildes un tiesu izpildītāja darba izdevumus. Tas teikts Civilprocesa likuma 621. panta pirmajā daļā. Tātad visi no Jāņa iekasētie 400 eiro ir aizgājuši tiesu izpildītājam par viņa darbu, bet valsts budžets un stāvlaukuma īpašnieks nav saņēmuši neko.
Civilprocesa likuma 594. pantā noteikts ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzināmajiem ienākumiem. Piedzenot zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu noziedzīga nodarījuma dēļ, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, ietur 50%, taču atstāj pusi no minimālās algas apmēra – pērn tie bija 180 eiro, šogad – 185 eiro (pēc nodokļu nomaksas), kā arī 64,03 eiro (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru) par katru nepilngadīgo bērnu, kas ierakstīts kā apgādājamais algas nodokļa grāmatiņā.
Tātad tiesu izpildīta prasība pēc atvilkumiem atstāt Jānim pērn 180 eiro un šogad 185 eiro bija pamatota. Tāpat arī, ja piedzen uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam vai parādu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai, darbiniekam atstāj pusi no minimālās algas apmēra, kā arī 64,03 eiro par katru apgādājamo bērnu.
Pārējos gadījumos, ja ir viens izpildraksts, no darba algas un tai pielīdzināmajiem ienākumiem atvelk 30 procentus. Tad parādniekam uz rokas jāatstāj minimālās algas apmērs – pērn 360 eiro, šogad 370 eiro, kā arī 64,03 eiro par katru nepilngadīgo bērnu,
Toties, ja ir divi vai vairāki izpildraksti, no darba algas atvelk 50%, bet darbiniekam tāpat atstāj 370 eiro uz rokas, kā arī 64,03 eiro par katru apgādājamo bērnu.
Ja nesameklēsi naudu, pārdošu māju!
Pašlaik Jānis no kopējās 2000 eiro summas ir samaksājis apmēram 400 eiro. Taču jārēķinās: kamēr tiesu izpildītājs nodarbosies ar šo lietu, klāt nāks arvien jauni viņa izdevumi. Jānis nosūtīja tiesu izpildītājam vēstuli, ka apņemas parādu nomaksāt 18 mēnešu laikā. Pašlaik viņam paliek 185 eiro mēnesī, sieva saņem 3. grupas invaliditātes pensiju – 87 eiro mēnesī. Tiesu izpildītājs uzskata, ka Jānis maksā pārāk maz, un sarunas laikā noskaidrojis, ka Jāņa pieaugušie bērni atrodas ārzemēs. “Zvani radiem uz ārzemēm, meklē naudu, citādi aprakstīšu māju!” viņš piedraudējis. Kad naudu būs atrasta, lai Jānis piezvanot.
Bailes pārņēmušas arī Jāņa sievu Annu (vārds mainīts). Kur lai ņem naudu? Vasarā lasīšot mellenes, lai parādu ātrāk samaksātu. Ģimene pat domāja savilkt jostu vēl ciešāk un ņemt patēriņa kredītu. Kad Anna piezvanīja uz redakciju, paskaidrojām, ka šīs tiesu izpildītāja prasības ir nelikumīgas un nekāds kredīts nav jāņem.
Taču sarunā ar žurnālisti tiesu izpildītājs savus pārkāpumus neatzīst: “Viņš maksā tikai minimālo summu!” Kurā likumā rakstīts, kāda ir minimālā summa? “Tādas nav!” spiests atzīt tiesu izpildītājs.
Jānis pusotra gada laikā sola parādu nomaksāt, bet tiesu izpildītājs iebilst, ka tas nav saprātīgs termiņš. Un vienlaikus atzīst, ka likumā nav rakstīts, kāds ir saprātīgs termiņš.
Noveļ uz valsti
Anna zvanījusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, kur viņai atbildējuši, ka to, kas katrā gadījumā ir minimālā summa, vērtē tiesu izpildītājs pats. Pusotrs gads vienā gadījumā var būt saprātīgs termiņš, citā – ne.
Sarunā ar Jāni tiesu izpildītājs teicis, ka otra puse nav apmierināta, ka parādu maksās tik ilgi, šajā gadījumā valsts, kuras kasē ieripos soda nauda.
“Vai jums ir vēstule no valsts, ka tā nav apmierināta ar šādu parāda nomaksas termiņu?” jautājām tiesu izpildītājam. Atbilde: “Tādas nav, un tāda nav vajadzīga!” Tiesu izpildītāja centību varētu saprast, ja vajadzētu, piemēram, piedzīt uzturnaudu bērniem, kam jāēd jau šodien, to nevar atlikt. Braukšana dzērumā, protams, ir bīstama, par to jāsoda. Taču vai samērīgs sods šajā gadījumā ir atņemt visai ģimenei vienīgo dzīvesvietu?
Neizdarība glābj
Šajā gadījumā tiesu izpildītājs gan mājai klāt netiek. Zeme ap ēku pieder pašvaldībai, Jānis to nomā, tāpēc zemi tiesu izpildītājs apķīlāt nevar. Māju Jānis ir nopircis, taču nav ierakstījis zemesgrāmatā uz sava vārda. Kamēr māja nav ierakstīta zemesgrāmatā, tiesu izpildītājs to nevar pārdot. Atbilstoši Civillikumam īpašnieks ir tas, kurš ierakstīts zemesgrāmatā, un Jānis pašlaik ir nevis mājas īpašnieks, bet tiesiskais valdītājs.
Tiesu izpildītājs zināja, ka māja nav ierakstīta zemesgrāmatā. Tātad viņa runas bija tukši draudi un psiholoģisks spiediens.
Konsultējoties ar juristiem un uzņēmējiem, kuri iepazinuši tiesu izpildītāju darba stilu, viņi atzīst, ka tie nereti iebiedē parādniekus. Viņi ir labi psihologi un vēro – nobijās? Tātad jāspiež vēl, kamēr lūzīs!
Ko darīt? Jānis par tiesu izpildītāja nelikumīgām darbībām var rakstīt sūdzību Tieslietu ministrijai, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, arī policijai – par šantāžu un draudiem. Parādnieks var arī prasīt, lai tiesu izpildītājs atšifrē savus izdevumus. Kas veido šos 500 eiro? Cik naudas iztērēts kancelejas precēm, cik maksāja vienas vēstules uzrakstīšana un tā tālāk? Visbeidzot – tiesu izpildītāja prasības, lai parādnieks aizņemas no radiem vai ņem kredītu, lai ātrāk nomaksātu parādu, ir nelikumīgas.
