Dzīvoklis, kurā gandrīz vispār nav mantu - lūk, kādu līmeni sasniedzis japāņu minimālisms
Minimālisms un atbrīvošanās no liekām lietām pasaulē kļūst arvien populārāka. Šī dzīvesstila tendence paredz izvērtēt visu, kas ir tev apkārt, un atstāt tikai tās, kuras ir patiešām būtiskas. Jāteic, arī uzturēt kārtību šādos dzīvokļos ir krietni vieglāk, jo tajos ir tikai pašas nepieciešamākās lietas.
Šī kustība īpaši populāra kļūst Japānā, savukārt par minimālismu rakstošie autori slavē dzenbudismu, kas atbalsta vienkāršību, raksta vietne businessinsider.com. Kā zināms, dzenbudisma piekritēji dzīvo pēc principa, ka “mazāk ir vairāk”.
Protams, minimālismam ir arī tīri praktiskas priekšrocības – būt par šā stila piekritēju ir salīdzinoši lēti. Turklāt Japānā, kur regulāri notiek zemestrīces, būtu diezgan neloģiski mājās turēt lērumu vērtīgu mantu. Izpētīts, ka apmēram pusi no traumām, kas rodas zemestrīču laikā, rada krītoši priekšmeti. Japānā dažu guļamistabu interjers ir tik askētisks, ka tajā nav pat gultu.
Arī vannasistabās nav nekādu priekšmetu, kas liecinātu par patērnieciskumu, - ir tikai tie līdzekļi, bez kuriem nevar iztikt. Minimālisma stilā iekārtotajās vannasistabās nevajag ne dažādus plauktiņus, ne neskaitāmus āķīšus pie izlietnes. Zobu sukas un skūšanās piederumus var turēt vienkārši uz palodzes.
Mēbeļu neesamība ļauj minimālisma piekritējiem pēc iespējas vairāk izmantot telpu, kas ir viņu rīcībā.
Ieskatoties ledusskapī, redzam, ka arī šeit nekā nav – vien dažas paciņas rīsu. Atvilktnēs – tikai viena karote un dakšiņa, nevis gūzma nevajadzīgu virtuves rīku, kuriem dažkārt pat neatceramies pielietojumu.
Arī viesistabas nav izņēmums – te nav Latvijā tik iecienīto stūra dīvānu, ir tikai galds un krēsls. Dažos mājokļos – tikai mazs, zems kafijas galdiņš, jo sēdēt taču var uz grīdas. Arī sienas lampa ir vienkāršs, balts apaļš priekšmets, bez kruzuļiem un citiem izgreznojumiem. Pie logiem – askētiskas žalūzijas (vai vispār nekā).