Maiznieki uztraukušies: latvieši vairs neēd nacionālo lepnumu - rudzu maizi
Rudzu maizes patēriņš samazinās, bet saglabāt rudzu maizi kā iedzīvotāju ikdienā uzturā lietotu produktu ir valstisks uzdevums, intervijā teica graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Rīgas dzirnavnieks" ģenerāldirektore Anita Skudra.
Viņa atzina, ka rudzu maizes patēriņš Latvijā pēdējos gados neuzrāda augošu tendenci tradīciju maiņas dēļ, jo sabiedrība noveco, daļa iedzīvotāju aizbrauc dzīvot un strādāt citās valstīs, iedzīvotāju populācija kļūst arvien mazāka un Latvijā ienāk dažādas modes tendences. Šo iemeslu dēļ būtu jārīkojas, lai Latvijas nacionālā iezīme - rudzu maize - neizzustu. Tās varētu būt valsts atbalsta programmas, kas motivētu audzēt konkrētas šķirnes.
"Būtu valstisks uzdevums šo maizi saglabāt kā patēriņa produktu, ko mūsu iedzīvotāji ēd ikdienā. Gribētos cerēt, ka šajā jautājumā notikumi attīstīsies kā pa spirāli un pēc gadiem rudzu maize atkal piedzīvos ziedu laikus," izteica cerību Skudra.
Viņa atgādināja, ka Igaunijā valsts nacionālā rudzu šķirne ir aizsargāta un valsts rūpējas par to, lai šī šķirne nekad neizzustu. Taču Latvijā maizniekiem mēdz būt problēmas iegūt atbilstošu vietējo izejvielu, lai varētu izcept attiecīgas kvalitātes rudzu maizi. Tāpēc "Rīgas dzirnavnieks" vēlas veidot rudzu programmu, lai varētu maizniekiem piedāvāt nepieciešamos graudus. Viņa piebilda, ka rudzu programmu plānots sākt jau rudenī ar mērķi saglabāt spēcīgas rudzu audzēšanas tradīcijas Latvijā.
Kompānijas ģenerāldirektore atzīmēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" pirms vairākiem gadiem jau sekmīgi sāka īstenot auzu audzēšanas programmu Latvijā, iesaistot tajā lauksaimniekus. Par godu Latvijas simtgadei radīta arī jauna auzu šķirne - "Herkuless Baltic", ko selekcionējis somu selekcionēšanas institūts "Boreal Plant Breeding Ltd", kas, pēc viņas apgalvotā, esot ziemeļvalstīs labākais labības šķirņu selekcionēšanā un ar kura veidotajām šķirnēm strādā 65% somu graudaudzētāju. Nākotnes iecere ir panākt, lai šo šķirni audzētu visās Baltijas valstīs.
"Šobrīd mums ir izaudzēts tikai sēklas materiāls. Tātad esam iznākuši laukā no laboratorijas pie pirmajiem zemniekiem, kuri sēs šo sēklu dabīgos apstākļos. Esam izrēķinājuši, ka mums ir vajadzīgi vismaz trīs gadi, lai pavairotu sēklu, un tikai tad varēsim pakāpeniski pāriet uz mērķi, ka viss, ko ražojam, ir ražots tieši no šīs šķirnes. Pagaidām materiāla ir ļoti maz, un esam to uzticējuši saimniecībai "Klidziņas", lai to pavairotu," pastāstīja Skudra.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "Rīgas dzirnavnieks" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,878 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 13,9% - līdz 726 947 eiro.
''Rīgas dzirnavnieks" ražo un pārdod graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas uzņēmuma, kas ir viena no lielākajām un modernākajām graudu pārstrādes grupām Baltijas valstīs.
