Siltumnīcas ar kokgriezumiem? Jā, tādas būvē arī Latvijā!
Parasti siltumnīcas vizuālais tēls saistās ar lokveida konstrukciju, klātu ar plēvi vai polikarbonātu, tomēr šo āra namiņu iespējams veidot arī citādu – kā glītu piemājas arhitektūras risinājumu, kas priecēs acis.
Uzņēmējam, SIA Cerise īpašniekam Andrim Jansonam ideja par glīti nostrādātu siltumnīcu radās, aplūkojot kādu jau gatavu piemēru ārzemēs. Ar dekoratīvām virpotām detaļām... jā, kāpēc gan siltumnīca nevarētu būt tāda? Pavisam citādāka, nekā pie mums pierasts.
Stikla mājas CV
Ideja par augu audzēšanu kontrolētā veidā radās jau romiešu laikos, ap 30. gadu pirms mūsu ēras. Imperatoram Tibērijam ļoti garšoja gurķi, un, lai iepriecinātu valdnieku, Romas dārznieki izmantoja metodes, līdzīgas siltumnīcas sistēmai: gurķus audzēja ratiņos, ko katru dienu novietoja saulē, bet vakarā ieripināja gurķu ēkās, kas bija klātas ar eļļainu audumu vai ar vizlas loksnēm.
16. gadsimtā Itālijā tika uzceltas pirmās mūsdienu siltumnīcas eksotisku augu turēšanai, tos pētnieki atveda no tropiskajām zemēm. Sākotnēji šīs augu mājas sauca par giardini botanici – botāniskie dārzi. Jēdziens siltumnīcas radās Nīderlandē, un drīz vien to lietoja arī Anglijā. Franču botāniķis Jūlijs Šarls (Jules Charles) veidoja pirmo moderno siltumnīcu Leidenē, Holandē, lai audzētu tropiskos ārstniecības augus. Briti savas siltumnīcas sauca arī par ziemas dārziem, franči – par oranžērijām. Tās cēla, lai audzētu apelsīnu kokus ananasus un citus dienvidu augļus.
17. gadsimtā, attīstoties stikla rūpniecībai, siltumnīcas sāka būvēt arī kā skaistas dārza rotas. Piemēram, Versaļas pils izsmalcinātā siltumnīca bija vairāk nekā 100 metrus gara, 12 metrus plata un 13 metrus augsta – apjomīga un lepna būve!
Latvijā siltumnīcas idejas sākumi ir meklējami muižu laikos, kad plašās un krāšņi veidotās oranžērijās audzēja siltzemju augus. Drošā patvērumā no sala vietu rada citrusaugi, palmas un dienvidzemju puķes. Hānu dzimtas Ērberģes muižā siltumnīca jau tolaik bija apkurināma. Tajā pa ziemu glabāja silto zemju augus, lai pavasarī pēc salnām izstādītu tos dārzā un parkā. Siltumnīcas izmantoja ne tikai augu pārziemināšanai, bet arī vasaras puķu stādu un garšaugu audzēšanai. Vecgulbenes muižas oranžērijā jeb ziemas siltumnīcā auga melones un citi klimatam neparasti eksotiskie augļi.
Tad siltumnīcas sauca par stikla mājām, jo konstrukcijā bija stikls, padarot namiņu gaišu un siltu. Un, ja vēl tajā ierīkoja krāsni, agrie zaļumi un raža bija nodrošināta.
Vēlāk, kad eksotiskie augļi kļuva biežāk pieejami tirgū, siltumnīcas izmantoja praktiskāk. Padomju gados tas bija stabils piepelnīšanās veids: izaudzētais tika vests uz Murmansku un citurieni, kur trūka nepieciešamo dārzeņu.
Dārza dizaina elements
Mūslaiku prakticisms ir atņēmis savu daļu romantiskuma, stikla māja ekonomisku un arī praktisku apsvērumu dēļ ir pārtapusi par plēves māju. Apsildāmu šo namiņu ierīko retais, un parasti tā nav vieta, kur ejam baudīt pēcpusdienas kafiju.
Andris ir pētījis siltumnīcu kultūru, un viņa novērojumi liecina, ka, piemēram, angļi izvēlas koka vai alumīnija siltumnīcas ar stikla vai polikarbonāta pārklājumu, bet zviedri, kuriem patīk koks, saviem dārziem labprāt iegādājas koka siltumnīcas, nereti ar stikla pārklājumu. Tāpat kā latvieši. Jo koks ir pieejams būvmateriāls. Taču stikls ir dārgākais no segumiem.
Nozīme ir ne tikai materiālam, bet arī krāsai – zviedriem patīk sarkanbrūnais tonis, kas bieži izmantots namu fasāžu krāsošanā. Latviešu acij tīkamāks tumši brūns, bēšs vai dzeltens krāsojums.
Uzņēmējs Andris stāsta, ka koka siltumnīcu ražošanā tiek izmantots kalibrēts mēbeļu kvalitātes kokmateriāls (mitrums zem 10 %) un rūdīts stikls. Koksnes aizsardzības krāsu trīsslāņu sistēma nodrošina koka konstrukcijai ilgu mūžu; šāds krāsojums turoties pat 10 gadus.
Koka siltumnīcas ir mūsdienīgi aprīkotas: jumta logiem ir automātiskā atvēršanās sistēma (esam jau mūsu žurnālā rakstījuši par šādām tehnoloģijām), jumta segumam izmantots rūdīts stikls.
Šādu siltumnīcu var likt uz terases vai lieveņa, piemēram, bruģakmens, un tad tai vajag vienīgi stiprinājumus, bet uz zemes būvētai, nepieciešams rāmja pamats.
Stikla augu māju var salikt jaunais saimnieks ar palīgu vienas, divu stundu laikā. Nepieciešama skrūvmašīna, līmeņrādis un saliekamās brīvi stāvošās kāpnes. Vēl jāpiemontē notekas (tās arī ļaus lietainās dienās sakrāt augiem tīkamo lietusūdeni, kas uzreiz piemērots augu laistīšanai), un siltumnīca gatava.
Neatkārtojamo siltumnīcas izskatu rada kokgriezumi. Tādā namiņā lietus laikā tiešām var noslēpties un padzert tēju. Andris stāsta par savu ideju: ja cilvēks ir ieguldījis līdzekļus skaista nama būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā, tad kāpēc siltumnīcai jābūt tādai, kas jāslēpj tālāk no acīm? Tā var ne tikai labi iederēties dārzā, bet arī skaisti papildināt dārza kopskatu un pat padarīt kopainu mīlīgāku.
Vērtēs, kā ies tirgū
Andris stāsta, ka dekoratīvo koka siltumnīcu dizains izstrādāts sadarbībā ar zviedru uzņēmumu Idagårds driverier AB un pirmā siltumnīcu partija ražota Zviedrijas tirgum, no tās tikai dažas kā paraugi paliks Latvijā. To, kā siltumnīcas šogad pirks, uzņēmīgais ražotājs vēl nezina, jo Latvijā tādas būs jaunums (siltumnīcas būs apskatāmas dārza izstādē Ķīpsalā aprīļa beigās un Siguldas stādu parādē maija sākumā) un nav atbilstoši konkurentu, lai salīdzinātu noietu tirgū. Siltumnīca, kuras platība ir 6,6 kvadrātmetri, maksās vairākus tūkstošus eiro.
Bet plāni Andrim lieli: kāpēc gan lai tādas nepirktu tie privātmāju un dārzu saimnieki, kuri ciena gan praktisku, gan skaistu vidi? Tāpēc ražos vēl vairākas un vērtēs, kā ies tirgū.
Jautāju, vai Andrim viņa īpašumā arī ir siltumnīca. Neesot gan. Vismaz pagaidām. Esot tāpat kā kurpniekam ar kurpēm...
