Veco laiku puķes prīmulas atkal ir modē. Padomi ilgai un krāšņai ziedēšanai
Prīmulas arī dzīvo līdzi modes tendencēm, un pēdējos gados tās atkal atplaukst visdažādākajos krāsu toņos. Līdzās jaunām šķirnēm modē atgriežas arī veco laiku prīmulas – tā dēvētās Viktorijas laika prīmulas.
19. gadsimtā Anglijā šo puķu audzēšana bija modes lieta, un dārzkopji bija sevišķi iecienījuši sarkanus, brūnus, pat gandrīz melnus ziedus ar smalku dzeltenu vai baltu maliņu. Šī pati smalkā svītriņa iezīmējas arī ziedlapiņas vidū, tā ka paviršam vērotājam šķiet, ka šādai prīmulai ir desmit ziedlapiņas, lai gan īstenībā to ir tikai piecas.
Prīmulas prasību minimums
Prīmula nav kaprīza puķe, tai patīk saulaina vai viegli noēnota vieta un irdena, trūdvielām bagāta augsne, kas spēj saglabāt vienmērīgu mitrumu. Ne pārmērīgs sausums, ne ilgstošs slapjums prīmulām nenāk par labu. Ja laiks ir karsts – reizēm uz pavasara beigu pusi tā mēdz gadīties – un prīmulas visu dienu ir pakļautas tiešiem saules stariem, tām klājas grūtāk, tāpēc ieteicams pāris reižu dienā aprasināt. Ja augsne lietus vai laistīšanas ietekmē sablietējas, vēlams to ap prīmulu ceriem viegli uzirdināt. Ir svarīgi sākumā neļaut ceru vidū ieaugt nezālēm kā gārsai un pienenēm, kurām patīk prīmulu sabiedrība, jo pēc tam būs grūti tikt no tām vaļā. Vēlāk var gadīties, ka, raujot ārā pat atsevišķas nezāļu lapas, līdzi parausies arī daļa no pašas prīmulas, un tas, protams, augam par labu nenāk.
Kā rīkoties, lai prīmulas ziedētu krāšņi un ilgi?
Lai prīmulas ziedētu ilgi un bagātīgi, vēlams regulāri noplūkt noziedējušos ziedus un arī novītušās vai kā citādi bojātās lapas. Vairāk noēnotā vietā ziedi turēsies ilgāk, bet, iespējams, nebūs tik bagātīgi. Ziedēšanas laikā ieteicams arī reizi desmit dienās vai divās nedēļās aplaistīt ar komplekso mēslojumu. Ja ceri saauguši pārāk blīvi un prīmulas vairs negrib īsti labi ziedēt, ieteicams cerus sadalīt un pārstādīt no jauna. Skudras reizēm mēdz ierīkot savas takas ap prīmulu saknēm – šādā gadījumā var mēģināt tās aizbiedēt ar aromātiskām garšvielām, piemēram, izkaisīt maltu kanēli, maltas krustnagliņas, maltus piparus.
Vai vērts podiņā noziedējušu prīmulu pārstādīt dobē?
Lielas cerības nevajadzētu lolot, jo podiņos audzētās prīmulas, it sevišķi, ja tās ievestas no ārzemēm, pārsvarā paredzētas “vienreizējai lietošanai”. Ja gribi tām paildzināt mūžu, tad ļoti cītīgi jārūpējas par prīmulu labsajūtu, kamēr vēl tās aug podiņā, proti, nedrīkst nedz iekaltēt, nedz pārlaistīt, nedz ļaut uzmesties kādiem kaitēkļiem. Pēc tam jāraugās, lai pārstādīšanas laikā nebūtu krasas atšķirības gaisa temperatūras ziņā – lai āra temperatūra būtu apmēram tāda pati kā telpa, kur prīmula augusi.
