Kādas ir īsteni tradicionālās angļu brokastis?
Īstenās angļu brokastis ir maltīte, kas tiem kontinentālās Eiropas pārstāvjiem, kuri pieraduši no rīta iestiprināties vienīgi ar kafiju un marmelādes maizīti, iespējams, ne vienmēr ir saprotama.
Iemesls – brokastis ir tik bagātīgas un sātīgas, ka normāls vidusmēra brokastotājs angļu klasisko rīta maltīti mierīgi varētu sadalīt vairākās ēdienreizēs.
Taču bagātīgo brokastu tradīcijai ir dzīves diktēts pamatojums – agrākos laikos, kad cilvēkiem nācās smagi un grūti strādāt, pirmā maltīte rīta agrumā bija ļoti svarīga, jo vajadzēja paēst pēc iespējas sātīgāk, lai pietiktu spēka visai dienai.
Laika gaitā angļu brokastis ir kļuvušas par kultūrvēsturisku simbolu, kas tiek turēts godā un cieņā, lai gan liela daļa britu jaunās paaudzes šo tradīciju dažkārt zina sliktāk par ārzemniekiem, toties labās viesnīcās ir iespējams baudīt to, ko briti ēduši pirms simt un divsimt gadiem, turklāt tas tiek pasniegts atbilstoši tradīcijām. Tātad, ja nav neviena, kas pirmo tasi ar īstu angļu tēju pasniedz tieši gultā (kā tam vajadzētu notikt saskaņā ar rituāliem), tad brokastis pie galda sākas ar glāzi apelsīnu sulas vai greipfrūtu pusīti, ko sagriež daiviņās un apkaisa ar cukuru.
Ja agrākos laikos kādam nebija pieejami greipfrūti, to vietā iestiprinājās ar plūmju kompotu. Pēc tam ir laiks biezputrai vai kukurūzas un tamlīdzīgām pārslām. Tās pārlej ar pienu un diezgan straujā tempā apēd, pirms pārslas paguvušas piesūkties ar šķidrumu, jo ir svarīgi, lai tās saglabātu kādu drusciņu kraukšķīguma.
Tomēr biezputra ir un paliek galvastiesu pārāka par kukurūzas pārslām. Īsto brokastu biezputru vāra no auzu pārslām un ūdens, kam pievienota šķipsniņa sāls. Tad šķīvī liek gabaliņu sviesta un biezputru, pārkaisa ar brūno cukuru un pārlej ar karstu pienu.
Pēc biezputras seko tā dēvētais galvenais ēdiens – olas –, kas lielākoties tiek gatavotas kā vēršacis ar kraukšķīgi saceptu šķiņķi vai bekonu. Dažs labs tomēr dod priekšroku olu kultenim, bet ir arī tādi gardēži, kuri izvēlas etiķūdenī vārītas olas bez čaumalas. To visu pasniedz ar grilētiem tomātiem vai sēnēm un ceptām desiņām vai pikantām nierēm.
Ar to angļu brokastis nebūt nebeidzas. Vēl seko grauzdēta maizīte un marmelāde, kā arī tēja ar pienu vai kafija. Šie dzērieni piederas brokastu beigu daļai, tāpēc ne viens vien eiropietis jūtas vīlies, ka angļu brokastīs kafiju nepasniedz vis uzreiz, tikko apsēžas pie galda, bet gan maltītes noslēgumā. Savukārt no marmelādēm brokastu galdā visiecienītākā ir rūgtā apelsīnu jeb pomeranču marmelāde.
Par tās tapšanu un ierakstīšanos angļu tradīcijās ir jāpateicas pārpratumam – pirms pārsimt gadiem uz Angliju no dienvidu zemēm tika vesta apelsīnu krava, taču galapunktā atklājās, ka saldo apelsīnu vietā ir atsūtīti rūgti un nebaudāmi. Par laimi, apelsīnu tirgotāja sievai, kā vēsta nostāsts, iešāvusies prātā ideja, kā glābt situāciju, proti, pamēģināt izvārīt marmelādi.
Ir vēl divas lietas, bez kurām angļu brokastis nebūtu īstas brokastis.
Pirmkārt, tās ir ceptas pupiņas tomātu mērcē. Mūsdienās tās pārdod konservu bundžās, uzsilda un pasniedz uz grauzdētas maizes šķēles vai arī kā piedevu desiņām, olām un šķiņķim. Otra lieta ir gardums zivju cienītājiem – tās ir iztīrītas un malkas dūmos kūpinātas siļķes. Pirms pasniegšanas galdā ar tām apietas šādi: augstā, šaurā traukā ielej karstu ūdeni, izlej laukā, ieliek zivis ar galvu uz leju un pārlej ar verdošu ūdeni. Uzliek vāku un notur 8–10 minūtes. Pēc tam zivis rūpīgi notecina un pasniedz ar grauzdētu maizīti un sviestu.
