Šī diena - viena no īsākajām novērojumu vēsturē; zinātnieki ceļ trauksmi

5. augustā Zeme veica pilnu apriņķojumu ap savu asi ātrāk nekā parasti, par 1,25 milisekundēm no standarta 24 stundām. Šis notikums padara šo dienu par vienu no īsākajām visā zinātnisko mērījumu periodā, sākot ar atompulksteņa ieviešanas brīdi 1949. gadā, raksta "Daily Mail".

Zinātnieki uzskata, ka paātrinājuma iemesls ir dabas faktoru komplekss: no Mēness gravitācijas ietekmes līdz ledāju kušanai, magmas kustībai planētas dzīlēs un spēcīgām okeāna straumēm. Šādas mikroskopiskas nobīdes tiek fiksētas ar atompulksteņiem, superprecīzām ierīcēm, kas izseko pat sekundes tūkstošdaļas.

Tomēr, lai gan parasts cilvēks neievēros diennakts ilguma atšķirību, zinātnieki brīdina: uzkrājošajām izmaiņām Zemes griešanās ātrumā var būt nopietnas sekas. Griešanās paātrinājums, pat milisekunžu daļas, spēj ietekmēt okeāna masu sadalījumu. Ūdens sāks "aizplūst" no poliem līdz ekvatoram, kas izraisīs jūras līmeņa paaugstināšanos tropu reģionos. Pēc ekspertu domām, tas varētu appludināt piekrastes pilsētas, kas jau tāpat cieš no klimata pārmaiņām.

Turklāt paātrināta griešanās spēj mainīt atmosfēras procesus. Pieaugs Koriolisa spēks, kas ietekmē vētru veidošanos un intensitāti. Kā norāda NASA astronoms Sens Odenvalds, viesuļvētras kļūs spēcīgākas un postošākas. Ne mazsvarīga ir arī ietekme uz cilvēka veselību. Diennakts ilguma samazināšanās var notriekt cirka ritmus, izjaukt bioloģisko pulksteni un izraisīt sirdslēkmju, insultu skaita palielināšanos.

Pētījumi jau liecina, ka pat sezonāla pāreja uz vasaras laiku šādus riskus palielina. Iepriekš visīsāko dienu fiksēja 2024. gada 5. jūlijā. Tad Zeme noslēdza 1,66 milisekundes ātrāk par normu. Zinātnieki turpina pētīt šo izmaiņu dabu, pievēršot uzmanību aktivitātēm planētas kodolā, jūras straumēm un atmosfēras vējiem. Ja tendence saglabāsies, nākotnē mūs var sagaidīt ne tikai 22 stundu diena, bet arī pilnīgi cita realitāte ar citu klimatu, laiku un dzīves ritmu.