Par šā gada augu izvēlētas madaras
Latvijas Botāniķu biedrība par 2018.gada augu izvēlējusies madaras jeb "Galium" ģinti, informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Rūta Sniedze-Kretalova.
Lai gan madaras dabā ir sastopamas retāk nekā baltais āboliņš vai pienene, tās ir vienas no biežāk pieminētajām Jāņu zālēm tautasdziesmās. Tās atrodamas ne vien pļavās, bet arī mežos, purvos un ūdeņu malās.
Latvijā sastopamas kopskaitā 17 madaru sugas, no kurām visizplatītākā ir baltā madara, kas aug pļavās un ganībās, ceļmalās un mežmalās. Ziemeļu madara un īstā jeb dzeltenā madara sastopama retāk - galvenokārt citām sugām bagātos dabiskos zālājos.
Miešķis jeb smaržīgā madara sastopama platlapju mežos, bet Šultesa madara reti konstatējama Latvijas dienvidaustrumos un tā ierakstīta Sarkanajā grāmatā.
Izņemot dzelteno madaru, visām pārējām Latvijā sastopamajām šīs ģints sugām ir sīki, balti ziedi. Vairākām sugām to augļi, stublāji un lapas ir klātas ar sīkiem āķīšiem, ar kuriem šīs auga daļas pielīp dzīvnieku vilnai, lai tiktu aiznestas uz citu vietu.
Ar dzīvnieku pasauli madaras ir saistītas, ne vien izmantojot tos kā izplatīšanas aģentus, bet arī tāpēc, ka madaras ir nozīmīgs dabisko zālāju augs, kuru labprāt ēd ganību dzīvnieki. Tāpat arī dažādu sugu kukaiņi iecienījuši madaras kā barības augu, tostarp naktstauriņi.
