Kas notiek ar miskasti pēc tam, kad tu to izmet? Atkritumu aizkulises

”Šeit nonāk visi Rīgas un Pierīgas sadzīves atkritumi,” ienākdams plašā un pelēkā šķirotavas telpā ar diviem milzīgiem atkritumu kalniem, teic "Clean R" atkritumu šķirošanas rūpnīcas vadītājs Kristaps Balodis.

700 tonnu dienā

Šoferiem, kuri ved atkritumus, iebraucot teritorijā, ir jānosver auto un jāreģistrējas. Pēc tam atkritumus nogādā šķirotavā, kur tos atdala vēl pārstrādājamos, bet daļu pārstrādā biomasā. Lielākie uzņēmumi, kas atkritumus noglabā šeit, ir "Clean R", "Pilsētvides serviss" un "EcoBaltia", vēl ir vairākas mazākas firmas. Privātpersonas arī var vest atkritumus pārstrādei, bet drošības apsvērumu dēļ tas notiek citā laukumā.

Rūpnīcā starp kaudzēm darbinieks ekskavatorā atšķiro sadzīves atkritumus – tie pa konveijeru dodas uz priekšsmalcinātāju. “Pārsvarā masa ir viendabīga. Kādreiz gadās kāda riepa vai kaut kas potenciāli bīstams, to izlasa ārā,” stāsta Balodis.
Atlasītos atkritumus sasmalcina līdz noteiktam izmēram, lai nākamajām tehnoloģiskajām iekārtām būtu vieglāk darboties un materiālu sašķirot frakcijās.

Ziemas sezonā vidēji ir 650–700 tonnu dienā, vasarā vairāk. Balodis atzīst, ka pēc svētkiem atkritumu būs vairāk, bet tas ne vienmēr skaidrojams ar patērētāju kultūru, jo daudzas atkritumu apsaimniekošanas firmas brīvdienās nestrādā.

Piecu minūšu ceļojums

“Pirmajā posmā sākas bioloģiski noārdāmo atkritumu atdalīšana no kopējās plūsmas, un paralēli tiek atdalīti arī melnie un krāsainie metāli,” skaidro Balodis. Tos nodod metāllūžņos pārstrādei. Uz konveijera atkritumus vairākas reizes izsijā, ar magnētu palīdzību izņem pēc iespējas vairāk metāla. Vajadzīgas apmēram piecas minūtes, līdz sasmalcinātie atkritumi būs sadalīti vairākās frakcijās – metālos, trīs krāsu PET pudelēs un biomasā. “Būtībā ir divas paralēlas līnijas ar vienādām frakcijām, mainās tikai izmērs,” saka rūpnīcas vadītājs.

Kartons un smagā plastmasa nonāk piltuvveidīgā aparātā, kurā ar gaisa palīdzību masu attīra no palikušajiem polietilēna maisiņu un citiem vieglās plastmasas gabaliem.
Atdalot biomasu, to vēl divas reizes attīra no melnajiem metāliem ar magnētu palīdzību. Balodis precizē, ka gala rezultāts nav pilnībā tīra biomasa – Getliņu poligona bioreaktorā tiek iegūts tehniskais komposts, ko lauksaimniecībā izmantot nedrīkst, vien rekultivācijā vai, piemēram, ceļmalu apzaļumošanā. Tā tas ir visā pasaulē – no sadzīves atkritumiem tīru kompostu iegūt nav iespējams.

Uzmana monitoros

“Šī ir vadības telpa. Operators un maiņas palīgs atbild par to, lai viss ripotu un notiktu,” Balodis izrāda baltu telpu tehnoloģisko iekārtu zonas otrajā stāvā. Abi darbinieki novēro vairākus monitorus, viņu uzdevums ir sekot līdzi visām iekārtām un pārliecināties, lai nekur negadās aizsprostojumi. Maiņas palīgam vēl reizēm jāiziet apgaitā, lai apskatītu tās zonas daļas, kuras kamerās neredz.

Nosprostojuma gadījumā, lai to novērstu, jāaptur visas zonas darbība, izņēmums ir viens mezgls, kuru šādos gadījumos var pārvadīt uz citu konveijera joslu.

“Sākumā tās bija daudzas stundas, lai izlabotu problēmu, bet tagad jau cilvēki ir iemanījušies. Vai ne, kungi?” jautā Balodis, un padotie piekrītoši pamāj. “Tagad mēs pat jūtam, kur būs, un novēršam laikus,” smaida operators.

Atkritumu matemātika

Vēl vienā rūpnīcas telpā kūp atkritumu kaudze. Balodis skaidro: “Te nonāk plēves, papīra un citu vieglo materiālu mikss. Lielāko daļu liekam uz konveijera, sasmalcinām vēl smalkākās pārslās un vedam uz "Cemex", kur to sadedzina.”

PET pudeles saspiež lielos kubos un nodod pārstrādei. Tās sadalītas frakcijās – smagā plastmasa (sadzīves ķīmijas pudeles un logu šķidrumu kanniņas), zilās, brūnās un caurspīdīgās pudeles. Viena pudeļu ķīpa sver apmēram 230 kilogramu, un kravas auto ir vieta 54 kubiem. “Sākumā ķīpas mums bija metrs reiz metrs, bet secinājām, ka 1,20 metri ir ideālais garums, lai aizpildītu mašīnā vietu,” atkritumu apsaimniekošanas ģeometriskās īpatnības atklāj Balodis.
Atšķirotās pudeles, metāli un citi atkritumi veido 20% no visa ievestā, ap 10% ir nešķirojamā frakcija, piemēram, bērnu autiņi, dažādi kompozītmateriāli, pārējais ir mizas un citi bioloģiskie atkritumi. Oktobrī uz šķirotavu nogādāts 24 000 tonnu, un lauvas tiesa bija bioloģiskie atkritumi.

Getliņi faktos

•    Šķirošanas rūpnīca darbu sāka 2015. gada 26. oktobrī.
•    No visiem ievestajiem atkritumiem 70% ir bioloģiskie un tiek izmantoti biogāzes ražošanai.
•    Poligonā saražo aptuveni 31 gigavatstundu elektrības gadā.
•    Atkritumu pūšanas procesā tiek radītas 20 gigavatstundas siltuma.
•    Iegūto siltumu izmanto "Getliņi Eko" tomātu un gurķu siltumnīcās.