No Baltkrievijas aizbēgušo sumbru dzimtenē atpakaļ negrib: rūpes par viņu uzņēmies Latgales zemnieks
Septembrī no Baltkrievijas Latvijā, Dagdas novadā, ieklīdušais sumbrs ir kļuvis par mūsējo. Dzimtenē viņu atpakaļ negrib, un sumbru izmitinājis zemnieks Andris Mizāns, "Jaunkalnu" saimnieks, kurš audzē Šarolē gaļas govis.
Sumbrs bija visai drošs, mielojās Bērziņu pagasta dārzos un koķetēja ar govīm. Mizānam gan izdevās ar auto negaidīto viesi aizdzīt dzimtās puses virzienā – līdz Baltkrievijas robežai palika pārdesmit metru. Tomēr sumbrs atgriezās uz palikšanu.
“Stāvēja sumbrs vienā pusē, vaislas bullis otrā pusē raka briesmīgi zemi ar ragiem, viss melns bija no dusmām, domāja – kas te atnācis par konkurentu. Sumbrs neko, stāvēja savās domās un ostījās ar gotiņām,” LTV raidījumam "4. studija" stāsta Mizāns. Vienu reizi sumbrs pat ielēca govju aplokā, taču saimnieki viņu izdzina ārā. Neko nopietnāku pasākt viesis gan nav mēģinājis, lielākā skāde nodarīta pagasta augļu dārzos.
Andris noskaidrojis, ka otrpus robežai Baltkrievijā savvaļā izlaisti 40 sumbri, bet šis ir aizklīdis prom. Viņš sazinājies ar audzētavu, kas atteikusies vest sumbru atpakaļ – šāds pasākums prasa arī oficiālu dokumentu kārtošanu, bet dzīvnieks var atkal šķērsot robežu.
Sumbru nevajag arī zooloģiskajam dārzam un citiem savvaļas dzīvnieku turētājiem, bijis pat ieteikums iemidzināt. To darīt zemnieks nevēlas, tāpēc nopircis mežu un ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju atstājis sumbru savā teritorijā.
Viņš patlaban mīt kūtī un ēd pat no rokas – diennaktī vajadzīgi 23 kilogrami barības. Mizāns teic, ka tas ir pārsteidzoši maz, jo viņa gaļas govīm nepieciešams vidēji 80 kilogramu katrai.
"Jaunkalnu" jaunpienācējs ir astoņus gadus vecs, pēc cilvēku mērauklas – jaunietis, bet kopumā sumbri dzīvo līdz 25 gadiem.
