Planēta slīkst plastmasas atkritumos
Cilvēce 60–70 gadu laikā ir saražojuši 8,3 miljardus tonnu plastmasas – vairāk nekā 1000 kilogramu uz katru šobrīd dzīvo cilvēku vien. No šīs gigantiskās masas gandrīz nekas nav pazudis – plastmasa nesadalās.
Kalifornijas universitātes rūpniecības ekoloģijas eksperts, doktors Rolands Greiers žurnālā "Science Advances" raksta, ka no minētā plastmasas daudzuma 6,3 miljardi tonnu kļuvušas par atkritumiem, kas tagad atrodas izgāztuvēs vai dabā.
Miljons pudeļu minūtē
Lielu daļu šo drazu rada vienreiz lietojamas lietas – pudeles, plastmasas trauki, vates kociņi, autiņbiksītes. Pētnieki aprēķinājuši, ka izplatītākais plastmasas atkritumu veids ir ūdens pudeles. Pērn visā pasaulē pārdots aptuveni 480 miljardi šo pudeļu (miljons minūtē), no tā 110 miljardi "Coca-Cola" daļa.
Katru gadu desmit miljoni tonnu plastmasas nokļūst okeānā. No 20 valstīm, kas saražo visvairāk šādu drazu, 13 atrodas Āzijā. Melnā saraksta priekšgalā ir Ķīna, kas nepārstrādā plastmasu, divdesmit sliktāko vidū ir arī ASV ar vislielāko atkritumu apjomu uz vienu iedzīvotāju, vēsta BBC.
Plastmasas zupas katli
Okeāna straumes sanes plastmasu noteiktās vietās, kopumā radot piecas milzīgas atkritumu salas. Viszināmākā atrodas Klusā okeāna ziemeļos – ceļā uz šejieni atkritumi no ASV krasta dreifē sešus gadus, no Japānas gadu. Šīs gan nav gluži salas – plastmasas daļiņas milzīgā daudzumā krājas zem ūdens virsmas, un ekologi to sauc par “plastmasas zupu”.
Lielbritānijas krastmalā fonds "Marine Conservation Society"(Jūras aizsardzības biedrība) Lielajā britu pludmales talkā savāca 718 atkritumu vienības uz katriem 100 metriem – par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. No šiem mēsliem 20% ir ēdienu un dzērienu iepakojumi.
Laikraksta "Daily Mail" inspekcijas braucienā uz Rietumkornvolas krastu atrasto atkritumu vidū bija gan plastmasas pudeles un ādas krēma iepakojums no Spānijas, gan jogurta bundža no Turcijas un pat cigarešu kārba no Ziemeļkorejas – tā gan drīzāk iemesta no kāda kuģa, nevis atskalota no pēdējās komunisma citadeles.
Kā ir Latvijā
Kāda ir situācija mūsu valstī? Šogad Vides izglītības fonda kārtējā ekspedīcijā "Mana jūra" gar Latvijas krastu noskaidrots, ka vidējais rādītājs ir nepilnas 200 atkritumu vienības 100 metru posmā no jūras līdz pirmajiem augiem liedagā. Visnetīrākā bijusi Daugavgrīvas pludmale Rīgā ar 819 vienībām, vistīrākā – Abragciemā Engures novadā ar 20 vienībām.
Arī Latvijā atkritumu līdere ir plastmasa – 59% no visa klāsta. Lielāko daļu no piekrastē atrastajiem atkritumiem veidoja maisiņi (15,5%), jau neatpazīstami plastmasas gabali (14,6%) un plastmasas virves (8,6%).
Plastmasa ir ļoti bīstama ūdens iemītniekiem. Piemēram, bruņrupuči neatšķir plastmasas maisiņus no medūzām, apēd tos un mirst. Jūras putni ligzdās ievij zvejnieku plastmasas tīklu atliekas, sapinas tajās un iet bojā.
Plastmasa arī sadalās sīkākās daļiņās un nokļūst dzīvnieku organismā. Plimutas universitātes pētījumā plastmasa atklāta trešdaļā molusku un zivju, kas nozvejotas Lielbritānijā. No turienes nākamais posms ir cilvēki.
