Kā Sunākstē top dzija no suņa, truša, kamieļa vai alpakas vilnas
Kura sieviete gan mūsdienās, kad modē atkal atgriezušies adījumi, tamborējumi un citas pašas rokām paveicamas lietas, negribētu izzināt vilnas apstrādes procesu un arī pati iemēģināt spēkus, piemēram, filcēšanā?
Un pie viena arī nopirkt ļoti labu un tīru vilnu vērpšanai. Vai arī savam no otras pasaules malas atbraukušajam radiņam kā lielisku dāvanu iegādāties interesanta dizaina segu, kuras pievienotā vērtība ir simtprocentīgs roku darbs. Tas viss un vēl daudz kas cits ir Jaunjelgavas novada SIA Sunākstes vilnas nams piedāvājumā.
Grūti noticēt, ka tas ir ģimenes vilnas apstrādes uzņēmums, kurš radies vien pirms pieciem gadiem, kad pirms septiņiem gadiem tā īpašnieks rīdzinieks Ints Baškevics kopā ar sievu Šarloti un dēlu Emīlu Miku bija domājuši pārcelties uz dzīvi nopirktajā lauku mājā Sunākstes pagastā. Taču iecere īstenojās citādāk: darbs lielpilsētā saglabāts joprojām, bet pašu radītajā vilnas apstrādes uzņēmumā, kas izveidots bijušā bērnudārza telpās, nu ir darba vietas vairākiem sunākstiešiem.
Aitām pietuvināts bizness
Ints Baškevics atklāj, ka līdz ar īpašuma iegādi Sunākstē – gribi vai negribi – bija jāizdomā, ar ko varētu nodarboties. Sākumā, kad vēl bija doma dzīvot savās lauku mājās, bija iecere audzēt aitas, jo tāda zeme, kāda pieder Intam, būtu piemērota aitu audzēšanai. Tikai neviena Lauku atbalsta dienesta (LAD) piedāvātā programma neparedzēja sniegt atbalstu ganāmpulka iekopšanai. Līdz ar to domu par dzīvošanu laukos uz nenoteiktu laiku nācās atlikt. Toties no LAD projektiem varēja saņemt atbalstu nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. Un, ja reiz bija iecere darboties ar aitām, nosprieda: varbūt sākt vilnas apstrādes biznesu? Projektu uzrakstīja pašu spēkiem, un, par lielu pārsteigumu, tas arī pirms pieciem gadiem tika apstiprināts. Tas nozīmēja tikai vienu – jāsāk ieceri īstenot.
Ar atbalstam piešķirto naudu vien nepietika, un Intam vajadzēja ieguldīt arī savus līdzekļus. Ints nolēma tikties ar pašvaldības pārstāvjiem, lai pastāstītu, ka vēlas veidot nelielu uzņēmumu, kas radītu vairākas darba vietas. Gan Jaunjelgavas novada domē, gan arī Sunākstes pagasta padomē attieksme pret šo biznesa ideju bija atsaucīga, un Intam uz ilgu termiņu un ar izdevīgiem nosacījumiem tika izīrēta bijušā Sunākstes bērnudārza ēka. To jau astoņus gadus neviens nebija izmantojis. Tagad bērnudārza telpās saimnieko SIA Sunākstes vilnas nams.
Pirmais – knifiņu atkošanas gads
Vilnas apstrādei paredzēto tehniku Ints pasūtināja Kanādā no Belfast Mini Mills, kuru iekārtas paredzētas gan liela, gan arī neliela vilnas daudzuma apstrādei. Ražotājs arī bija tik pretimnākošs, ka palīdzēja apgūt darbošanos ar šīm iekārtām, jo neviens no projektā esošajiem iepriekš nebija saistīts ar tekstilrūpniecības nozari.
Ints ar prieku stāsta, ka izdevies nokomplektēt uzticamu darbinieku komandu no trim cilvēkiem, kuru darba dienas Vilnas namā noris bez saimnieku klātbūtnes. Tikai nedēļas nogalēs tajā darbojas visa ģimene.
Ražotni vada Elita Vītola. Viņa atceras, ka pirmais gads pagājis, iepazīstot darba specifiku un atkožot knifiņus. Arī internets palīdzēja – tā kādā no mājaslapām Ints atrada modeli kratīklim, kas vibrējot izkrata no vilnas siena smalkni un citus gružus.
Noieta meklējumos
Sākumā, protams, noderēja personiskie kontakti un pazīšanās, bet galvenais bija saprast, kāds būs piedāvājums, lai tas nebūtu tāds pats kā citiem vilnas apstrādātājiem. Apgūstot prasmi strādāt ar eksotisko dzīvnieku vilnu, atbilde bija rokā.
Patlaban Latvijā un, iespējams, visā Baltijā Sunākstes vilnas nams ir vienīgais, kas apstrādā suņu, trušu, alpaku, lamu un citu eksotisko dzīvnieku, pat kamieļa vilnu, ko saimnieki, kuri audzē eksotiskos dzīvniekus, atved no Mārupes un citām vietām Latvijā. Alpaku vilnu piegādā audzētava no Lietuvas.
Lielākais apstrādātās vilnas pircējs ir SIA Limbažu tīne, kas no Sunākstē apstrādātā materiāla darina tautastērpu audumus, pledus, segas, plecu lakatus. Bet uzņēmumam Limbažu Tīne Sunākstes vilnas nams piegādā mazgātu aitas vilnu.
Arī mēs, parastās pircējas, varam iegādāties uzņēmuma produkciju, piemēram, meklējot to veikalu tīkla Depo plauktos, kur jau pa gabalu redzams daudzkrāsainu dziju piedāvājums.
Kā apstrādā vilnu?
Sunākstes vilnas namā ir iespēja izmazgāt, iztīrīt, plucināt, kārst vilnu, pagatavot jēldziju, kārsumu segām un spilveniem un iegūt arī filcējumu.
Iekārtas ļauj precīzi apstrādāt un pasūtītājam atdot tieši konkrētā dzīvnieka vilnu. Kā smej Elita: saņemsi atpakaļ tieši Tobīša vai Džerīša vilnas izstrādājumu – jēldziju.
■ Pirmais un viens no grūtākajiem darbiem ir vilnas šķirošana trīs frakcijās: tīra vilna (var uzreiz krāsot), vilna ar nelielu siena vai citu gružu piejaukumu un netīra, darbam nederīga frakcija ārā mešanai. No kilograma nodotās vilnas apstrādei der apmēram puse.
Pirmās frakcijas vilnu krāso. Divsimt litru katlā uzreiz var nokrāsot sešus kilogramus vilnas. Otrās frakcijas vilnu mazgā īpašā veļas mašīnā ar ASV ražotām ekoloģiskām ziepēm, centrifugē, paplucina un Inta internetā noskatītā un paša pagatavotā kratītājā izkrata – zemē sabirst vēl kāda sauja siena un gružu. Lai sagatavotu izcili tīru vilnu, kratītājā to ievieto vēl vienu reizi. Ja nepieciešams, šo vilnu var krāsot.
■ Tad vilnu ievieto plucinātājā – veltnī ar lielām adatām. Vilna pa cauruli tiek sapūsta otrā telpā, kur saiet 10 kilogrami plucinājuma. Eksotisko dzīvnieku vilnu, kas viegli elektrizējas, ir grūtāk plucināt. Karstā laikā pirms pērkona negaisa trušu, alpaku, lamu vilna var elektrizēties pat tā, ka to nav iespējams strādāt.
■ Kad plucinājums gatavs, var ķerties pie kāršanas – vilnas matiņu mehanizētas sakārtošanas vienā virzienā. Pēc apstrādes vilna pārtop par glītu, atkarībā no vajadzības – plānāku vai biezāku kārsumu, ar ko, piemēram, var pildīt spilvenus, segas, bērnu sedziņas. Ar speciālu iekārtai pieliektu rulli sagatavo jēldzijas ruļļus. Rokdarbnieces plaši izmanto uzņēmumā gatavoto jēldziju dažādās krāsās.
■ Kārsumu uz speciāla liela galda var izmantot filcēšanai. Iegūto filcēšanas materiālu labprāt pērk rokdarbnieces un šuj vestes vai gatavo iekšzoles apaviem.
