Lietuvas mežmalās vairs nemētājas pudeles
Taras depozīta sistēmā, kas Lietuvā ieviesta tikai pērn, šā gada pirmajos sešos mēnešos nodoti gandrīz 260 miljoni stikla un plastmasas pudeļu un metāla skārdeņu.
Kopējā nodotās taras masa pārsniedz 10 300 tonnu – par 200 tonnām vairāk, nekā sver Eifeļa tornis.
Savākti gandrīz 88 procenti
Visvairāk pudeļu un skārdeņu nodots Viļņā, Kauņā un Klaipēdā – attiecīgi 56, 31 un 16 miljoni vienību, liecina nodibinājuma Užstato sistemos administratorius (USAD) dati. Liela aktivitāte novērota arī Lietuvas kūrvietās – Palangā, Druskininkos un Birštonā.
“Gandrīz 88% no visiem iesaiņojumiem atgriežas taromātos. Redzot, cik ātri iedzīvojusies šī sistēma, šogad esam izvirzījuši sev mērķi savākt un apstrādāt 90% no visiem tirgū laistajiem vienreizējiem dzērienu iepakojumiem. Tāda sistēmas efektivitāte panākta valstīs, kur tā darbojas vairāk nekā desmit gadus, piemēram, Igaunijā vai Skandināvijas zemēs,” norāda USAD.
Pirmajā vietā plastmasas tara
Visaktīvāk lietuvieši nodod plastmasas pudeles – no janvāra līdz jūnijam to savākts 158 miljoni jeb gandrīz 5300 tonnu. Otrajā vietā ierindojas metāla tara – 88 miljoni skārdeņu. Vēl nodots vairāk nekā 12 miljoni stikla pudeļu.
Ņemot vērā, ka tiek marķēts katrs iepakojums, kas iekļauts depozīta sistēmā, ir iespējams ar precizitāti līdz vienai pudelei vai skārdenei noteikt, cik un kādi iepakojumi laisti tirgū un cik tajā atgriezušies. Tas ļauj analizēt tendences un pilnveidot sistēmu, lai tā darbotos efektīvāk.
Kaut gan pirms depozīta sistēmas ieviešanas Lietuvā skanēja kritika, ka tā būs pārlieku sarežģīta un cilvēki to pieņems nelabprāt, drīz vien izrādījās, ka bažām nav pamata.
Agrāk izmeta nešķirojot
Tirgus izpētes kompānijas TNS LT aptaujas rezultāti pērnruden liecināja, ka pirms taromātu sistēmas parādīšanās 40% iedzīvotāju plastmasas taru nešķiroja un izmeta kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, bet pēc jaunās sistēmas ieviešanas tā rīkojās vairs tikai septiņi procenti. Skārda taru nešķiroja 48%, stikla – 24%, bet līdz ar jauno sistēmu – attiecīgi 7 un 6% aptaujāto.
Gadu pēc sistēmas ieviešanas lietuvieši atzīst, ka vairs nespēj iztēloties savu dzīvi bez taromātiem, bet Lietuvas mežmalas, tūristu apmetņu vietas, pludmales un parki kļuvuši manāmi tīrāki.
Viņiem ir visai izdevīgi pirkt grādīgos dzērienus Latvijā, jo zemāka akcīzes nodokļa dēļ tie ir lētāki, bet pudeli vai skārdeni var nodot. Piemēram, par skārdeni maksā desmit centus. Latvija no šādas sistēmas ieviešanas pēc vairāku gadu diskusijām atteicās.
