Okeāni ir pārpilni ar plastmasas drazām
Jūras un okeāni vārda tiešā nozīmē ir aizrijušies ar mūsu atkritumiem – limonādes pudelēm, plastmasas maisiņiem, tonnām izsmēķu. Peldošie atkritumi ir tikai 5% no visas šīs masas.
ASV vides nevalstiskā organizācija Ocean Conservancy vēsta, ka atlikušie 95% ir atrodami zem ūdens, kur tie iznīcina augu un dzīvnieku ekosistēmas.
Tikai piecas valstis rada tik lielu plastmasas drazu masu kā visa pārējā pasaule kopā. Tās visas atrodas Āzijā – Ķīna, Indonēzija, Filipīnas, Taizeme un Vjetnama. To daļa kopēja plastmasas atkritumu masā ir 60%, liecina Ocean Conservancy pētījums. Ik gadu šis melnais piecnieks jūrās un okeānos izgāž gandrīz miljonu tonnu plastmasas.
Nabadzīgajiem Indonēzijas vai Filipīnu iedzīvotājiem, piemēram, šampūns pudelē ir par dārgu, un viņi ļoti daudz ko pērk mazos un lētos maisiņos, kas pēc tam bieži nokļūst jūrā.
Minētajās Āzijas valstīs tikai 40% atkritumu nonāk pārstrādei vai vismaz izgāztuvēs. Turklāt Āzijas izgāztuvēs atkritumus bieži krauj augstās grēdās, no kurienes vējš tos aizpūš okeānā. Pat legālas izgāztuves dažreiz ir speciāli izveidotas netālu no upēm, kas ietek jūrā. Iemesls, pēc Ocean Conservancy domām, ir šāds: “Atkritumi ar spēcīgām lietus gāzēm tiks aizpludināti prom no izgāztuves, ļaujot izgāzt vēl vairāk atkritumu.”
To neiedomājamo apjomu raksturo aprīlī Šrilankas galvaspilsētā Kolombo notikusī traģēdija – apmēram 30 cilvēku gāja bojā, sabrūkot atkritumu kalnam. Tas bija 90 metru augsts, un šajā izgāztuvē katru dienu nogādā 800 tonnu atkritumu.
Situācija būtu vēl ļaunāka, ja ne neatzītie varoņi – Āzijas atkritumu vācēji. Viņi vismaz savāc un par niecīgu naudu pārdod pārstrādātājiem plastmasas pudeles un citas otrreizējās izejvielas. Tomēr arī viņi plastmasas maisus pamet vēja varā, jo desmit stundās, vācot tikai tos, var nopelnīt tikai 50 centus, kamēr ar pudelēm – līdz 3,70 dolāriem.
