Jāņusiers ar zaļumiem. Saimnieces Solvitas Štelmaheres recepte
Dobeles puses ģimenes saimniecības Lejiņas saimniece Solvita Štelmahere Līgo svētkos savu saimi un ciemiņus līdzās savam meistarstiķim gaļas ruletēm noteikti iepriecina ar dažādiem pašas gatavotiem sieriem. Lai ir dažādība, viņa saka.
Goda vietā, protams, tiek celts klasiskais jāņusiers, tā recepti Solvita mantojusi no vecmāmiņas Latgalē. Ģimenē sierus vienmēr sējušas visas – gan vecāmamma, gan mamma, kas tagad saimniecībā ir atbildīga par piena sagādes procesu, gan arī Solvita, kurai uzticēta pārstrāde, biezpiena un siera gatavošana, kā arī tirgošanās. Gaļas ruletes, vārītās un žāvētās, arī tiek gatavotas pēc vecāsmātes receptēm, Latgalē šis ēdiens ir ļoti iecienīts.
Solvita ar vīru uz laukiem pavisam pārcēlās pirms diviem gadiem, kad abi saprata, ka kļuvis par grūtu rauties uz pusēm Rīgā un vēl laukos. Nu ir vieta, kur izskraidīties viņu trim mīluļiem, augumā lielajiem, bet ārkārtīgi skaistajiem Šveices kalnu suņiem (Solvita ir Latvijas Šveices kalnu suņu kluba vadītāja), un no apkārt esošās dabas Solvita paņem augus, ar kuriem bagātināt, padarīt interesantākus pašas gatavotos sierus. Izrādās, pat nātres var likt sierā!
Siers ar nātrēm
Uz Jāņiem parasti visas zāles jau nopļautas, nātres paaugušās, bet laukos jau vienmēr var atrast kādu kušķīti jauno nātru. Lielās nātres sieram nav piemērotas, tikai jaunās, vēl mazās nātrītes – tās piešķir lielāku svaigumu.
Pati siera pagatavošana nav sarežģīta, viegli paveicama arī pilsētniecei, ja vien viņai ir pieejamas sūkalas. Recinot ar skābpiena sūkalām, kas paliek pāri pēc biezpiena notecināšanas, nevajag izmantot ne citronskābi, ne etiķa esenci, tikai sūkalām jābūt nevis svaigām, bet ieskābušām. Gatavojot sieru ar sūkalām, tas iznāk maigāks, bez skābuma. Nevar nošaut greizi arī ar sūkalu daudzumu, jo, pielejot tās vairāk, nekā norādīts receptē, siers sanāks cietāks. Vēl tikai atliek kādā tīrākā vietā salasīt jaunās nātrītes un var ķerties klāt gatavošanai!
5 l svaiga piena
100–200 ml sūkalu (ieskābušu, nevis svaigu)
sauja sagrieztu nātru
šķipsniņa sāls (var arī nelikt)
1. Pienu uzkarsē līdz 80–85 grādiem. Pielej sūkalas un maisi, kamēr sanāk lielas pārslas, piens saiet tādos kā kunkuļos.
2. Nogriez uguni un ļauj masai nedaudz atdzesēties, citādi, ja nātres ieliksi uzreiz karstā masā, tās tiks noplaucētas un zaudēs savu skaisto zaļo krāsu, kā arī zaudēs C vitamīnu, kura nātrēs ir ļoti daudz. Samaisi.
3. Masu lej speciālās apaļās formiņās (ja tādas ir) un liec notecināties vai arī notecini caur marlīti, ko stingri nosien. Virsū liec slogu. Jo slogs būs smagāks un ilgāk ļausi tam pastāvēt, jo siers iznāks sausāks. Vari iztikt arī bez sloga un ļaut masai vienkārši notecēt.
4. Gatavo sieru glabā vēsumā. Glabāšanai neizmanto polietilēna maisiņu, kā esam to ieraduši darīt, bet liec cepampapīrā vai pārklāj ar mitru drāniņu. Svarīgi sieram neļaut žūt, un vienlaikus tam ir jāelpo.
Pareizi uzglabāts, šāds siers droši baudāms 6–8 dienas.
Vari darīt arī tā
Nātru lapiņu vietā vari salasīt tikai to baltos ziedus, ko tāpat pievieno masai, kad tā sagājusi kunkulī. Ziedus nedrīkst likt masā, kamēr tā vēl karsta, bet padzesētā, citādi kartumā ziedi kļūs brūngani. Solvita ziediņus pat nesasmalcina, liek veselus. Gatavajā sierā ļoti skaisti izskatās zieda melnā actiņa, kam apkārt lapiņas. No ziediem siers iegūst patīkami saldu garšu.
