Vai salāti garantē, ka cilvēks būs slaids un smaidīgs? Populārais šefpavārs Zommers atklāj 4 receptes

“Eh, man jau tās lapas vienmēr ir interesējušas... Šogad sev esmu atklājis austersalātus – bagātīgus zaļumus, kas tik tiešām garšo pēc austerēm, jūras sāļā svaiguma.
Daudzi zaļajā krāsā saskata glābiņu un ir iedomājušies, ka salāts ir garantija tam, lai cilvēks būtu slaids, skaists un smaidīgs. Taču nevajadzētu aizmirst, ka arī dzeltenajā un sarkanajā krāsā ir spēks, proti, vitamīni un karotīns, un tas dod labu sejas krāsu!

Pavasarī un vasaras sākumā veselīgas maltītes vienmēr ir bijušas aktuālas – tad visi kaut kā vairāk pieskata, ko liek šķīvī. Taču šogad ir iezīmējusies vēl nebijusi tendence – īpaši interesēties par produktiem, kas stiprina imunitāti. Ķiploks vai cāļa buljons ir sentiments, kas visiem asociējas ar drēgnumā nepieciešamu iztikas minimumu vīrusu atvairīšanai un siltumam. Tie patiešām liek justies labāk, īpaši, ja tek deguns un zogas klāt drebulis. Taču tikpat vērtīgi ir mums visiem zināmi un pieejami produkti, kuros ir daudz C vitamīna.

Cilvēka organisms šo vitamīnu neveido, taču tas ir būtisks, lai mēs pavasara lietos un vējos paliktu veseli un mundri. Kuros produktos ir daudz C vitamīna? Protams, citrusos, taču arī paprikā, kas drīzāk šķiet salda nekā skāba, kādam, mūsuprāt, ir jābūt it visam, kur ir C vitamīns. Taču nedrukāsim jau produktu uzturvērtības tabulu – tā tagad ir pieejam gan grāmatās, gan interneta materiālos. Daudz svarīgāk ir saprast, kā idejiski veselīgā uzturā rodas tik daudz kaloriju, kuras, ja netiek nodedzinātas, ar laiku rada problēmas.

Nesen noskatījos populārzinātnisku raidījumu par divu jaunu sieviešu maltītēm; ātri uzmetot aci, tās šķiet gandrīz vienādas. Abas restorānā dzer kafiju, abas izvēlas pamatēdienu... Tikai, sarēķinot maltītes kilokaloriju skaitu, atšķirība ir vairākos tūkstošos! Viss slēpjas tajā, kādus un kā sagatavotus produktus mēs izvēlamies.

Ņemsim visuzskatāmāko – jogurtu. Šķiet, tas ir viegls un veselīgs našķis, taču, ja jogurts nav dabiski raudzēts un ir ar dažnedažādu augļu un ogu piedevām, kuras vienmēr ir saldinātas, turklāt vēl ar pārslām, kas arī ir ar cukuriņu, sanāk – wow! Dienas norma jau ir izsmelta. Pavisam cita aina paveras, treknu krējumu aizstājot ar dabisko jogurtu bez piedevām. Vai ierastā gaļas gabaliņa vietā ņemot zivi. Netici, ka atšķirība ir liela? Nu tad vienu vakaru pirms gulētiešanas apēd 200 gramu gaļas un mēģini saprast, cik labs miegs ir. Nākamajā vakarā turpini eksperimentu ar zivi...

Mēs, jūras valsts, kurā ir arī tik daudz upju un ezeru, nepiedodami maz ēdam zivis. Ir vimbu laiks, tūlīt drīkstēs ķert arī zandartus, joprojām ir dabūjamas salakas – iekļauj savās pavasara maltītēs vairāk zivju! Arī kazām jau atskrien kazlēni, un tas nozīmē tikai vienu – ir pieejams svaigs kazas piena siers. Starp citu, nu vairs neviens nav jāpārliecina, cik vietējais, Latvijā augušais, ir labs un gards. Cilvēki restorānā vēlas Latvijas produktus, protams, citādi pagatavotus un pasniegtus nekā mājās.
Zini, esmu pētījis pārtikas grozu – ko tajā cilvēks liek? Izrādās, vidējais pircējs ir ļoti konservatīvs un groza saturs pa sezonām atšķiras tikai nedaudz. Pavasarī un vasarā ierastajam gurķim un tomātam nāk klāt kāda salātlapa, bet pārējais nemainās: maizes šķirne, kuru pircējs ir iecienījis, gaļas un siera izstrādājumi, kuru ražotājiem viņš ir uzticīgs... Tāpēc arī es šoreiz OK! lasītājām pagatavoju to pašu labi zināmo, bet citādu. Svaigāku!”