Kas jāzina, lai Latvijas apstākļos audzētu veselīgo dārzeni - jūras kāpostu
Jūras kāposts nav aļģe, kā varētu domāt pēc zīmējumiem uz padomju laika konservu bundžām ar jūras kāpostiem, bet gan krustziežu dzimtas lakstaugs jūrmalas sālsķērsa (crambe maritima), tas nav radniecīgs citiem, mums labi pazīstamajiem, kāpostiem.
Par jūras kāpostu tas nodēvēts tādēļ, ka savvaļā aug Ziemeļjūras, Atlantijas okeāna, Melnās jūras un Baltijas jūras piekrastē. Jau kopš 17. gadsimta to bieži ēduši, turklāt jau balinātā veidā, kā to dara gardēži arī mūsdienās, vienīgi tolaik balinātājs bijis dabīgs – vai nu plūstošās smiltis, kas pārklājušas jūras kāposta cerus, vai parastās, kas tikušas speciāli uzbērtas.
Laika gaitā jūras kāposts kļuvis par aizsargājamu augu, tāpēc ēšanai to audzē dārzos, ja ir piemēroti augšanas apstākļi.
Mūsdienās jūras kāpostu balināšanai ir radīti speciāli māla podi kā kupoli, kas vienlaikus izpilda arī dārza dizaina elementa funkciju. Diemžēl laika gaitā jūras kāposts kļuvis par aizsargājamu augu, tāpēc ēšanai to audzē dārzos, ja ir piemēroti augšanas apstākļi. Pie mums, Latvijā, jūras kāposts atrodams vietām gan jūras, gan Rīgas līča krastā, kur sēklas, kā saka dabas pētnieki, tiekot atskalotas no Igaunijas.
Agrāk jūras kāposts, likts galdā, liecināja par mājas saimnieka statusu.
Anglijā, Francijā un Nīderlandē jūras kāpostu audzēšanas tradīcijas ir senas un labi saglabājušās. Tā kā labas ražas iegūšana prasa zināšanas, agrāk jūras kāposts, likts galdā, liecināja par mājas saimnieka statusu – bagātību un izsmalcinātību, jo tikai bagāts cilvēks varēja atļauties algot dārznieku, kurš nodarbojās tikai ar jūras kāpostiem.
Kas nepieciešams jūras kāposta audzēšanai?
Jūras kāpostam ir dziļas saknes, tam vajadzīga viegla, irdena, gaisa caurlaidīga augsne, kas labi saglabā mitrumu. Kāpostam patīk saulaina un atklāta vieta. Sēklas var pasūtināt internetā, taču aizvien biežāk tās gadās redzēt arī lielajos dārzkopības veikalos. Tās var sēt gan rudenī, gan pavasarī, bet dārzkopības entuziasti, kas eksperimentējuši ar jūras kāpostiem, saka, ka labāks laiks tomēr ir oktobra otrā puse. Pa ziemu dobi apber ar plānu kūdras kārtiņu (aptuveni 1 cm) un pavasarī sadīgušos jūras kāpostus izretina.
Kad un kā balināt jūras kāpostus?
Balināšanu ieteicams sākt trešā gada pavasarī. Uz katra cera, kas tikko izlīdis no zemes (jūras kāposti izaug līdz 70 cm augsti), uzliek vai nu spaini, vai melnās folijas maisu, vai, ja ir pieejams, speciālo māla kupolu, kas atgādina otrādi apgāztu puķu podu ar vāciņu, un gaida 3–4 nedēļas. Ik pa laikam apskatās, kas notiek apakšā. Pavasarī un vasaras pirmajā pusē iespējams novākt pat divas trīs ražas, pēc tam jāļauj kāpostam augt un uzkrāt spēkus nākamajam pavasarim.
Ko iesākt ar jūras kāpostiem?
Tiklīdz lapas izaugušas aptuveni 20 cm garas, var novākt pirmo ražu. Jaunie dzinumi ir maigi sārtā krāsā, gaļīgi un ātri novīst. Balinātos jūras kāpostus gatavo līdzīgi kā sparģeļus, taču tie nav jāmizo. Garšas ziņā tie mazliet atgādina pikantus brokoļus. Garšīgas ir jūras kāpostu krēmzupas, tie labi iederas kartupeļu un citos dārzeņu salātos, sautēti un tvaicēti jūras kāposti ir lieliska piedeva zivij.
Jūras kāposti – nākotnes dārzenis
Tā kā jūras kāposti labi jūtas augsnē, kas satur sāli, zinātnieki prognozē, ka kāposti kļūs aizvien populārāki un tiks audzēti aizvien lielākos apmēros. Iemesls pavisam prozaisks – strauji pieaug ar sāli piesārņoto zemju platības, kur citi kultūraugi nīkuļo vai vispār neaug.
